– Šeit jums zvana pensionāre Aina. Tagad visi aicina pirkt Latvijas preci. Bet ir tik grūti saprast, vai šī prece ir ražota Latvijā vai tomēr ievesta no ārzemēm. Tur ir visādi pārpircēji, piegādātāji, nu tad nevar saprast, vai ir ražots Latvijā, vai tikai pārpirkts? Valdībai vajadzētu ieviest vienkāršu sistēmu, kur skaidrā latviešu valodā rakstīts: “Ražots Latvijā.” Tad mēs visi arī pirksim Latvijas preci.

Redakcija: atbildi mums sniedza Tatjana Marčenkova, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta un Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja: “Izcelsmes valsts vai vieta  patērētājiem var būt norādīta vienā no minētajiem veidiem: preces marķējumā, cenu zīmē vai papildu informācijā, kas novietota blakus produktam vai arī sniegta mutvārdos. Pasaulē preču marķējumā (tā ir informācija, kas ir domāta patērētājiem) ir noteikta obligāti norādāmā informācija, tostarp arī preces ražotājs, pārfasētājs vai izplatītājs vai pārdevējs. Turklāt ir vairāki pārtikas produktu veidi, kam izcelsme jānorāda obligāti, jo to nosaka īpašie normatīvie akti (piemēram, liellopu gaļai, zivīm, augļiem un dārzeņiem u.c.). Nevar tirgot minerālūdeni, ja nav precīzi norādīts ūdens izcelsmes avots. Papildus dzīvnieku izcelsmes produktiem (gaļai, zivīm, pienam, olām) ir obligāti jābūt nodrošinātai informācijai par to, kas šo preci ir nosūtījis, un ja minētā adrese un nosaukums atšķiras no pārtikas apritē iesaistītā cita uzņēmēja nosaukuma, tad jānorāda arī cita uzņēmēja nosaukumu un adrese (piemēram, preci ražojis un nosūtījis uzņēmums XX, to ir saņēmis uzņēmums XXL, tad šai informācijai jāparādās pārtikas pavaddokumentos un/vai marķējumā). Tomēr ražotājiem vai pārtikas uzņēmējiem pastāv iespēja marķējumā sniegt (norādīt) ne tikai likumdošanas aktos noteikto obligāto informāciju, bet arī papildus informāciju, bet tādā veidā, lai tā neaizvieto obligāto informāciju un nemaldina patērētāju par preces īsto izcelsmi. Ar 2014. gada decembri tiks piemērotas jaunās « Informācijas sniegšana patērētājiem» (marķējuma) regulas 26.panta prasības, kur ir noteikts, ka izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, gadījumos, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju.