Kā apkarot čūskas?
Zvanu no Kandavas laukiem, Cēres pagasta. Vai kādam nav kāds labs padoms, kā apkarot to nenormālo čūsku daudzumu? Tas ir vājprāts, kas notiek! Visas malas pilnas gan zalkšiem, gan odzēm. Nevar ne uz siltumnīcu aiziet, nekā – uz garāžas durvīm sēž un sildās saulē. Gribu noķert un nosist, bet nevar – mūk prom.
Ar čūskām ir tā: Latvijas Sarkanās grāmatas aizsargājamo dzīvnieku sarakstā iekļauta vienīgi gludenā čūska (Coronella austriaca Laurenti – latīņu v.), tātad, teorētiski odzes un zalkšus varētu iznīcināt, taču jāņem vērā, ka katrs dzīvnieks, nāves briesmās aizsargājoties, var kļūt ļoti bīstams. Savvaļā čūskas ķer (vai iznīcina) profesionāļi, un šī nodarbe ir ārkārtīgi bīstama, tāpēc labāk atbalstīt čūsku dabiskos ienaidniekus. Japāņu paruna vēsta: "Gribi padzīt čūskas, izcērt krūmus." Tas – pirmais nosacījums: likvidējiet čūskām tīkamas vietas, tostarp biežāk pārcilājiet komposta un kūtsmēslu kaudzes; raugieties, lai nav zālē ieaugušu kokmateriālu kaudzes; tādas tīk ķirzakām, kas savukārt ir čūsku medījums. Bet čūsku dabiskie ienaidnieki ir visi lielie plēsīgie putni – pūces un stārķus ieskaitot; tāpat čūskulēnus labprāt aplasa eži, caunveidīgie un arī kaķi. Tātad, vēlaties palīgus cīņā ar čūskām, izveidojiet mājas tuvumā stārķa vai pūces ligzdu, bet ezim un caunveidīgajiem patiks žagaru čupas mežmalā…
Dabā gan viss ir līdzsvarā – ja viena suga savairojas, ātri savairojas arī tās dabiskie ierobežotāji.










