– Gribētos zināt, cik lieli parādi ir mūsu pilsētā par komunālajiem maksājumiem, t. i. siltumu un citiem maksājumiem. Kādreiz mūsu avīzītē tika atspoguļoti pilsētas parādi un nemaksātāji, bet tagad neko nedzird.

Neoficiāli dzirdams, ka nemaksātāji turīgāki par maksātājiem. Tādēļ gribu zināt, vai attiecīgās instances analizē un pēta, kas tie nemaksātāji tādi ir un kāpēc nemaksā. Un vēl dzirdams, ka piemītot tāds niķis – nemaksāt vairākiem lielākiem un mazākiem priekšniekiem, jo viņiem jau neesot no kā baidīties – neviens klāt tāpat neķersies. Mēs – visi maksātāji, kas godīgi par katru mēnesi norēķināmies, baidāmies, ka neliek maksāt par tiem, kas nemaksā, paceļot tarifus vai kā citādi. Mēs arī dzīvojam knapi, atdodam gandrīz visus līdzekļus, paliek tikai kartupeļiem un pienam, bet, ja liks maksāt vēl vairāk, būs jāiet uz patversmi.
P.S. Lielie priekšnieki droši vien nemaksā, vārna vārnai jau acī neknābs, vai ne?

Esam uzklausījuši vairākus iedzīvotājus, kuri lūguši redakcijai noskaidrot, kāda ir ne vien katras daudzdzīvokļu mājas parāda summa, bet arī katras mājas uzkrājuma summa. Lai arī iepriekš ticis solīts, ka uzkrājuma summu par mājā veiktajiem darbiem varēšot izlasīt ikmēneša rēķinā, tas neesot izdarīts, tāpēc iedzīvotāji gribētu, lai pašvaldības vadītājs Juris Šulcs iesaistās un sniedz savu komentāru. J. Šulcs skaidroja, ka publicēt parādnieku uzvārdus nedrīkst, taču mājas kopējo parāda summu varot avīzēm iesniegt, tā neesot nekāda problēma: "Savulaik tika solīts, ka internetā šo summu varēs redzēt, ierakstot savu paroli, taču neesmu pārliecinājies, vai tas tā ir. Taču arī šo summu varētu parādīt, lai iedzīvotāji to zina. Varu teikt, ka parādu apjoms visu laiku pieaug, tāpēc nākamajā nedēļā arī paredzēta tikšanās ar apsaimniekotājiem par komunālo maksājumu parādiem. Zinu, ka tieši pensionāri ir aktīvākie maksātāji.
Kas attiecas uz teicienu par "lielajiem priekšniekiem, kuri nemaksā" – pats vienmēr esmu par dzīvokli maksājis, jo uzskatu to par goda lietu. Arī saviem darbiniekiem allaž atgādinu, ka ir jāmaksā un ka nevar palikt parādā." J. Šulcs arī atzina, ka varot nomierināt visus, kuri uztraucas par to, vai maksātāji nemaksā par nemaksātājiem un vai ar mājas uzkrājumiem nenodzēš parādus: "Jau pirms daudziem gadiem esam noteikuši, ka par visiem pakalpojumiem norēķināmies proporcionāli iedzīvotāju samaksātajam. Tātad, ja iedzīvotājs konkrētu summu samaksā, tad to sadala proporcionāli par visiem pakalpojumiem, lai šajā laikā izdzīvotu visi. Vienīgā reize, kad kaut ko maksājām, bija pērn, kad nosedzām pašvaldības dzīvokļos dzīvojošo parādu par siltumu Jauntukuma mikrorajonā Ls 9000 apmērā, taču šis parāds nav norakstīts un īrniekiem tas skaitās."