Ceturtdien, 19. jūlijā, Zemgales apgabaltiesa attaisnoja kukuļņemšanā apsūdzēto Tukuma policijas iecirkņa darbinieku Pāvelu Hristoforidi . Policists tika atbrīvots tiesas zālē. Apcietinājumā pēc nepatiesas apsūdzības tika pavadīti vairāk nekā pieci mēneši.

Policists Pāvels Hristoforidi tika apsūdzēts par to, ka viņš 2009. gada martā, būdams dežurants policijas iecirknī, kopā ar vēlāk smagos noziegumos apsūdzēto Denisu Hristoforidi it kā pieņēmis 150 latu kukuli no personas, kurai bija jāizcieš administratīvais arests. Apsūdzība tika celta, neskatoties uz to, ka Valsts policijas dienesta pārbaudē policista darbības tika atzītas par pareizām un likumīgām.

Izmeklēšana lietā ilga vairāk nekā divus gadus. Tāpat gandrīz gadu vilkās tiesas process. Vienīgais pierādījums vēlāk attaisnotā policista vainai bija cietušā izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kuras pats cietušais tiesā neuzturēja. Neskatoties uz to, prokuratūra uzskatīja par nepieciešamu pratināt tiesā lieciniekus, kuri no paša cietušā un viņa paziņām dzirdējuši par notikumu. Šādas liecības veidoja pierādījumu bāzi pirmās instances tiesā.

Neskatoties uz acīm redzamu pierādījumu trūkumu, ar Jelgavas tiesas 2012. gada 14. febrāra spriedumu, policists tika atzīts par vainīgu un notiesāts uz 3 gadiem un 6 mēnešiem brīvības atņemšanas. Pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas policists tika apcietināts tiesas zālē. Apcietinot cilvēku, tiesa ignorēja, ka viņš ir agrāk nesodīts, ar priekšzīmīgu dienesta gaitu, turpina studijas un mājās viņam ir gadu vecs bērns. Tāpat Jelgavas tiesa uzskatīja par nepieciešamu konfiscēt policista īpašumu – lietotu automašīnu un dzīvokli – vienīgo ģimenes mājvietu.

Gandrīz divi mēneši līdz 2012. gada 4. aprīlim, Jelgavas tiesai bija nepieciešami pilna sprieduma sagatavošanai. Šajā laikā policists atradās apcietinājumā pat bez iespējas pārsūdzēt spriedumu. Tikmēr viņa ģimene praktiski palika bez uzturlīdzekļiem. Tāpat pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas gandrīz divus mēnešus Jelgavas tiesa nenosūtīja lietu izskatīšanai apelācijas instancē, jo spriedums tika tulkots, lai gan arī otrs apsūdzētais jau bija iesniedzis apelāciju latviešu valodā.

Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai vajadzēja tikai vienu tiesas sēdi un vienu dienu, lai pilnībā attaisnotu apsūdzēto policistu un atbrīvotu viņu no apcietinājuma.

Domāju, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda mūsu tiesu sistēmas dziļās problēmas. Līdzīgi kā daudzās citās lietās izmeklēšana, neskatoties uz tās ilgo laiku, tā arī nespēja savākt vērā ņemamus pierādījumus. Tomēr pierādījumu trūkums netraucēja prokuratūrai celt apsūdzību un novest lietu līdz tiesai. Arī tiesas process ievilkās. Pie tam jāatzīmē, ka apsūdzētie un viņu aizstāvji nekavēja tiesas sēdes. Tiesa ievilkās galvenokārt lielā prokuratūras aicināto liecinieku skaita dēļ, kuri gan lielākoties sniedza vispārējas ziņas, kas visai maz attiecās uz lietu.

Diemžēl pēdējā laikā tas nav vienīgais gadījums, kad cilvēki tiek attaisnoti pēc tam, kad tikuši nepamatoti apsūdzēti un pavadījuši ilgu laiku ieslodzījumā. Domāju, ka atbildīgajām amatpersonām būtu laiks pievērsties patiesajām tiesu sistēmas problēmām – nesakārtotajiem likumiem, nekvalitatīvai lietu izmeklēšanai un vēlmei rīkot paraugprāvas. Diemžēl pēdējie prokuratūras un Tieslietu ministrijas paziņojumi un aktivitātes vērstas vienīgi uz advokātu un apsūdzēto tiesību ierobežošanu, kā arī mēģinājumiem pārbaudīt saslimušo liecinieku ārstus.