20. maijā, pēc pusnakts Tukumā pie 2. vidusskolas (uz celiņa starp skolu un Raudas ielu) kāds garāmgājējs pie soliņiem ieraudzīja guļošu vīrieti ar vardarbības pazīmēm un ziņoja policijai.

Vīrietim bija sasista seja un mediķi konstatēja vīrieša nāvi, bet notikuma vietā sāka strādāt policijas operatīvā grupa; darbā iesaistījās arī patruļdienests un dežūrdaļas darbinieki – tika pārbaudītas to cilvēku personības, kas atradās pilsētā uz ielas, spēļu zālēs un iespējamās jauniešu pulcēšanās vietās; tika pārbaudīti videoieraksti un meklēti iespējamie liecinieki. Kā pastāstīja Tukuma RPP priekšnieka palīdze Rolanda Bebere, – pirmajā dienā vairāk spēka pagājis mirušā personības noskaidrošanai, jo sākotnēji saņemta kļūdaina informācija par mirušo; pēcāk noskaidrots, ka mirušais ir 1946. gadā dzimis Tukuma iedzīvotājs.
Otrajā dienā meklēšana izvērsta vairākos virzienos un vainīgās personas – trīs 19 gadus veci Tukuma jaunieši, drīz vien noskaidrotas. Divi vainīgie aizturēti, bet trešais pats pieteicies policijā. Zināms, ka vainīgie šajā naktī miesas bojājumus nodarījuši vēl diviem vīriešiem. Šobrīd pirmstiesas ietvaros tiek
uzklausītas vainīgo liecības, taču slepkavības motīvs ir banāli šausminošs – trim iereibušiem brašuļiem gribējās papriecāties, kādam «iedodot pa muti»…
22. maijā redakcijai piezvanīja mirušā vīrieša sieva, kuras sāpes bija vairojis arī fakts, ka policija dēlam nav ļāvusi nolikt ziedus tēva nāves vietā. Sieviete pastāstīja, ka dēls vietā, kur vēl redzamas tēva asinis, gribējis nolikt ziedus, taču policisti likuši tos aizvākt, jo tā esot skolas teritorija. Kāpēc tāda neiejūtība?! Kādu ziediņu tomēr atstājis, bet vainīgos vajagot sodīt ar visu likuma bardzību – kā zvērus, jo mirušais esot kā samalts – salauzts viss, kas salaužams…
Jāpiebilst, sieviete pati pie vidusskolas nebija bijusi, jo skolas direktores Ināras Kravales teiktais atšķīrās: – Šim gadījumam nav nekāda sakara ar skolu, izņemot to, ka tas noticis pilsētas teritorijā līdzās skolai. Ar piederīgajiem manai vietniecei bija viena saruna, kad viņi lauza pie skolas augošos ceriņus un veidoja tādu kā piemiņas vietu. Tas tika atļauts. Tie bija iereibuši cilvēki un, kā sapratu, viņi gribēja vēl kaut ko likt, taču tas vairs nav pieļaujams, jo atrodas līdzās skolas ieejai. Ja grib pieminēt aizgājēju, lai to dara, kad cilvēks būs apglabāts kapos un dara to viņa dzīves vietā vai kur citur, taču ne pie skolas durvīm!