Tāds šis 2. jūlija rīts sākās daļai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājiem Tukumā, Alīnas ielā 6, kad viņus pamodināja dūmi viņu dzīvokļos un kaimiņu kliedzieni. Visi bija nesaprašanā – kas notiek!? Mājas iedzīvotājiem, kuru dzīvokļu logi bija vērsti uz pretī esošo piecstāvu ēku, pavērās drausmīgs skats – pretējās mājas logos bija redzams uguns atspulgs. Tikai tad viņi saprata, ka mājā izcēlies ugunsgrēks.

Vienīgais glābiņš – logi

Tā kā ugunsgrēks bija izcēlies mājas kāpņu telpā, tad izkļūšanas no namā bija ierobežota. Vienīgais glābiņš – logi. Par laimi, neviens no šīs mājas kāpņu telpas iedzīvotājiem nekrita panikā. Vieni paši mēģināja glābties, izkļūstot no mājas caur logiem (tā kā augstums nebija liels, viens vīrs no 2. stāva balkona vispirms nolaida zemē sievu un bērnus un pēc tam pats nolēca), citi gaidīja ugunsdzēsēju ierašanos.

Ugunsgrēks sākās kāpņu telpā

Kas tad īsti bija noticis? Ugunsgrēks bija sācies kāpņu telpas 1. stāvā, zem kāpnēm. Tā kā kāpnes bija no koka, uguns strauji izplatījās pa visu kāpņu telpu. Kad kāpņu telpas 2. stāvā no karstuma saplīsa logs, uguns izplatība notika vēl straujāk un uguns pārņēma visu kāpņu telpu un caur lūku iekļuva arī bēniņu telpā. Pateicoties 4. sardzes ugunsdzēsēju operatīvai rīcībai (vada komandieris Aivars Mozulis), uguns tika ātri "noķerta" un degšana likvidēta. Kā šāda veida ugunsgrēka izcelšanās veicinošu faktoru varu minēt mantas, kuras atradās kāpņu telpā. Šoreiz tie bija bērnu ratiņi un sētnieka darba rīki. Neapzinīgi nometot nenodzēstu cigareti, šādas lietas ir ļoti viegli aizdedzināt. Arī LR Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumi» p. 42.6 nosaka, ka ir aizliegts glabāt dažādus materiālus kāpņu telpās.

Izglābti seši cilvēki

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma brigāde izsaukumu uz ugunsgrēku Tukumā, Alīnas ielā 6, saņēma 04. 44. Uz notikuma vietu tika izsūtītas divas Tukuma daļas autocisternas, viena Kandavas posteņa un viena Ķemeru posteņa autocisterna. Pulksten 04.47 notikuma vietā ieradās abas Tukuma daļas autocisternas un, izmantojot trīsposmu izbīdāmās kāpnes, no ēkas 2. stāva pa logiem tika izglābti 6 cilvēki, tai skaitā, 1 bērns. Ugunsgrēks tika lokalizēts 05.09, likvidēts – 06.40.

Nekrītiet panikā!

Vēlos atgādināt, ka no rīcības ugunsgrēka gadījuma ir atkarīga jūsu dzīvība. Tāpēc nekādā gadījumā nekrītiet panikā, neejiet caur piedūmotām telpām, jo tajās var būt pats ugunsgrēka perēklis un jums neizdosies izkļūt drošībā. Ja telpā, kurā atrodaties, ir iekļuvuši dūmi, turieties tuvāk grīdai, kur ir mazāka temperatūra un dūmu koncentrācija. Un jebkurā gadījumā – sauciet pēc palīdzības – zvaniet ugunsdzēsējiem pa telefonu 112, vai, atverot logu, sauciet palīgā kaimiņus vai garāmgājējus (tikai nekādā gadījuma neizsitiet loga stiklus, jo tas varētu veicināt ugunsgrēka straujāku izplatību)!

Jānis Dakša, VUGD Tukuma brigādes komandiera vietnieks

Par laimi mājās bija trepes

Dienas vidū ap māju Alīnas ielā 6 jau darbojās strādnieki. Satikām arī divas cietušo ģimenes, kas īsumā pastāstīja piedzīvoto. Aivars Tīsiņš no pirmā stāva rīkojies ļoti cēlsirdīgi – pat nav lāgā saģērbies, lai vispirms palīdzētu augšstāva kaimiņiem tikt lejā. Viņa māte, Mārītes kundze, kas trīs agrākās rīta stundas pavadījusi kailām pēdām un tāpēc krietni pārsalusi, piedzīvoto aprakstīja šādi:
– No sākuma nesapratu – vai lietus līst aiz loga, vai kas, taču aiz durvīm tā kā švīkstēja. Piegāju paklausīties, taču, kamēr klausījos (jo bail bija vaļā vērt), uzreiz vienā mirklī dūmi sāka gāzties iekšā. Dūmi tādi, ka neko neredz; acis grauž – koridorā nevarēju pat redzēt, kur čības stāv. Dēls gribēja kreklu uzvilkt, bet tāpat vairs nevarēja.
Tas notika burtiski dažu minūšu laikā. Dēls tikai paguva bikses uzraut kājās – es jau rāvu virtuves logu vaļā, bet augšā kliedza: "Glābiet bērnus! Glābiet bērnus!" Par laimi mājās bija trepes un varējām nocelt mazos; kaut kā noķērām arī kaimiņa sievu, taču vīram pašam – Andim cits nekas neatlika kā lēkt, un viņš laikam kāju sadauzīja…
Vispirms policistam rakstījām iesniegumu, tad ap 10.00 bija no domes un namu pārvaldes atbraukuši. Tā kā visi dzīvokļi, izņemot mūsējo, ir privatizēti, tad koridors skaitoties kopīpašums un pašiem jātaisa remonts. Beigās sarunāja tā, ka namu pārvalde no domes ņems aizdevumu, iztaisīs remontu, bet mēs laika gaitā samaksāsim.

Kaimiņš Andis (lielāku publicitāti ģimenei nevēlējās, tāpēc uzvārdu nenosauca) pēc lēciena no otrā stāva guvis abu kāju saišu sastiepumu. Viņa stāsts šāds:
– Pamodāmies no sprakšķiem – šķita, ka baigākā krusa sākusies. Man balkona durvis pa nakti stāv nedaudz pavērtas; gulta – netālu. Pavēru žalūziju un pretējās mājas logos ieraudzīju nenormālas liesmas. Sapratu, ka kaut kas deg – ciktāl māja nodegusi, nekā nezināju. Mēģināju atslēgt dzīvokļa metāla ārdurvis, lai ugunsdzēsēji varētu tikt iekšā, taču nevarēju. Mehānisms bija sakusis. Skrēju, paķēru mazāko bērnu, sieva – lielāko un domājām, kā lai tiek ārā!? Domāju, ka sasiešu palagus un kaut kā tā laidīšu bērnus lejā, taču istabā vairs netiku, jo pretī bija dūmi kā siena. Stāvējām pie loga un bļāvām, kamēr izkāpa apakšstāva kaimiņi, kas palīdzēja tikt lejā. Paldies par to Aivaram.
Tukuma dome apsolīja, ka apmaksāšot jumta un elektroinstalācijas atjaunošanu, taču par kāpņu telpu pašiem jādomā. Namu pārvaldes pārstāve teica, ka naudas neesot un vēl jādomā, kā līdzēt. Dzīvokļa durvis paši nomainīsim.
***
Kā pašvaldība līdzēs šīs mājas iemītniekiem, vēl skaidrosim, taču pēc ugunsgrēka esam kļuvuši bagātāki par dažām atziņām: arī metāla durvis nav šķērslis liesmām – rokturi un mehānisms sakusis un pa šiem caurumiem dūmi iekļuvuši telpā. Savukārt, kaimiņš, kurš vispirms spraugas durvīs noblīvējis ar visu, kas pa rokai, varējis netraucēti sagaidīt glābējus. Un vispēdīgi – ar dūmiem jokot nedrīkst. Tie ir toksiski, un saindēšanās var beigties arī letāli.

Vents Dubrovskis