Vecākiem jāzina: saules apdegumi bērnībā var atstāt sekas uz visu mūžu

“Vasarā saulaino laiku vēlamies izbaudīt pēc iespējas vairāk, taču svarīgi parūpēties, lai āda būtu pienācīgi aizsargāta – izvēloties piemērotu apģērbu un lietojot saules aizsarglīdzekli ar vismaz SPF 50+ un plaša spektra aizsardzību pret ultravioleto starojumu (gan UVA, gan UVB stariem),” stāsta ģimenes ārste Līga Kozlovska, atgādinot, ka saules staru radītais kaitējums var būt saistīts ne tikai ar paātrinātu ādas novecošanos, bet arī ar onkoloģiskām slimībām, tostarp vienas no agresīvākajām ādas vēža formām – melanomas – attīstības risku.
“Maziem bērniem laikā no plkst. 11.00 līdz 17.00 vajadzētu uzturēties tikai ēnā. Vecākiem bērniem saulē ieteicams atrasties ne ilgāk par 30-40 minūtēm, vienlaikus lietojot saules aizsarglīdzekļus, nēsājot cepuri un saulesbrilles,” aicina ārste. “Nevajadzētu atkārtot agrāk bieži pieļautās kļūdas, bērnus kailus atstājot spēlēties smiltīs pie jūras vai dārzā. Saules apdegumi, kas gūti bērnībā, nepaliek bez sekām arī vēlākos gados.”
Lai nepieļautu bērna pārkaršanu
“Dodoties pastaigā siltā un saulainā laikā, bērnu ratiņus nevajadzētu pārklāt ar dvieli vai citu audumu, kā to nereti var novērot,” uzsver farmaceite Gunita Petrovica. “Šādi veidojas siltumnīcas efekts, kas var būt bīstams bērna veselībai – izraisīt skābekļa trūkumu un bērna pārkaršanu. Drošāka alternatīva ir speciāli saules staru aizsargi ratiņiem, kas nodrošina gaisa cirkulāciju un vienlaikus pasargā mazuli no ultravioletā starojuma. Savukārt automašīnām pieejami speciāli aizsargekrāni, kurus var piestiprināt pie logiem.”
Ārste Līga Kozlovska aicina atcerēties par pietiekamu šķidruma uzņemšanu, jo bērni var nepamanīt, ja organismā sākusies dehidratācija jeb atūdeņošanās. Par to var liecināt miegainība, apātija, galvassāpes, paaugstināta temperatūra, apetītes un vēlmes padzerties zudums, vai, gluži pretēji – izteiktas slāpes. Lai to nepieļautu, vienmēr līdzi jāņem ūdeni nodrošinot iespēju regulāri padzerties.
Ko darīt saules apdeguma gadījumā
Farmaceite Gunita Petrovica novērojusi, ka jau kopš aprīļa vidus viņas vadītajā aptiekā, kas atrodas līdzās Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, pēc palīdzības vēršas vecāki saistībā ar bērniem gūtiem saules apdegumiem. “Bērniem līdz trīs gadu vecumam nav ieteicams atrasties ārā bez aizsargkrēma ar vismaz SPF 50+. Arī pastaigājoties ar mazuli ratiņos mākoņainās dienās, āda noteikti jāpasargā ar piemērotu saules aizsarglīdzekli.” Farmaceite aicina sekot līdzi saules aizsarglīdzekļu uzglabāšanai atbilstošā temperatūrā, kas norādīta uz iepakojuma, ievērojot lietošanas derīguma termiņu. Svarīgi pievērst uzmanību arī marķējumam, kas norāda, cik ilgi līdzekli drīkst lietot pēc iepakojuma atvēršanas – to parasti apzīmē atvērtas tūbiņas simbols ar norādītu mēnešu skaitu.
“Ja bērnam vai pieaugušajam novērojams neliels ādas apsārtums, ieteicams lietot pārbaudītu līdzekli – aerosolu ar dekspantenolu jeb pantenolu, kas palīdz paātrināt ādas atjaunošanos pēc pārmērīgas ultravioletā starojuma iedarbības. Tas ne tikai nomierina ādu uzreiz pēc uzklāšanas, bet arī ilgstoši mitrina un mīkstina ādu,” stāsta Gunita Petroviča. Viņa iesaka izmantot arī līdzekļus ar alveju, smiltsērkšķiem vai kliņģerīti, kas palīdz atjaunot ādas hidrolipīdu līdzsvaru.
“Nevajadzētu ādas apsārtuma vai apdeguma vietu smērēt ar eļļu, skābo krējumu, kefīru vai etiķi, pat ne atšķaidītu ar ūdeni, jo tas bojā ādas aizsargbarjeru un papildus traumē jau tā kairināto ādu” brīdina Līga Kozlovska. Jebkura saules apdeguma gadījumā, īpaši maziem bērniem, ārste iesaka konsultēties ar ārstu. Ja ārsts nav pieejams vai bērna stāvoklis rada bažas, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Par D vitamīnu nevar aizmirst arī saulainā laikā
“Latvijas klimatiskā zona ir viens no iemesliem, kāpēc daudziem novērojams D vitamīna deficīts, tāpēc par tā profilaksi jādomā visu gadu, arī vasarā papildus lietojot D vitamīnu. Ir dzirdēti uzskati, ka, lietojot saules aizsarglīdzekļus, organisms nesaņems pietiekami daudz D vitamīna. Taču, lai organisms sintezētu D vitamīnu maksimāli iespējamā apjomā, pietiek trīs reizes nedēļā 15 minūtes no rīta un vakarā uzturēties ārā apģērbā ar īsām piedurknēm,” norāda ģimenes ārste Līga Kozlovska.
“Ieteicamā D vitamīna diennakts deva bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadu vecumam ir no 1000 līdz 2000 SV, savukārt bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem – no 3000 līdz 4000 SV. Diemžēl ar uzturu vien ikdienā nav iespējams uzņemt tik daudz D vitamīna, cik organismam nepieciešams. Tāpēc visai ģimenei bieži nepieciešama papildu D vitamīna uzņemšana. Laboratoriski iespējams noteikt D vitamīna līmeni organismā, un zinošs farmaceits vienmēr palīdzēs izvēlēties piemērotāko preparātu un atbilstošu devu” stāsta farmaceite Gunita Petrovica.
“Vasara ir brīnišķīgs laiks, kas sniedz daudz prieka un iespēju ģimenēm būt kopā,” rezumē speciālistes. “Taču vienlaikus svarīgi neaizmirst par drošību, pilnvērtīgu uzturu, pietiekamu miegu un aizsardzību pret ultravioleto starojumu.”










