23. jūlijā Kandavas novadu apmeklēja konkursa «Sējējs 2018» nominācijas «Ģimene lauku sētā» vērtēšanas komisija. Komisija apmeklēja zemnieku saimniecības «Krikši» Kandavas pagastā.

Kandavas pagasta «Uidas» ir vienas no tām laimīgajām mājām, kas pēc okupācijas laika represijām un okupācijā pavadītajiem gadiem sagaidīja atgriežamies savus īstos saimniekus. Pašlaik te vairākās paaudzēs dzīvo Celmiņu ģimene – Santra un Andris, kas attīstījusi bioloģisko saimniecību «Krikši». Šeit izkopts gaļas lopu šķirnes ganāmpulks. Lopbarību izaudzē un sarūpē paši, arī piemājas dārzā, kur aug ģimenei nepieciešamie dārzeņi, augļi un ogas, saimnieko ar bioloģiskām metodēm.

Vērtēšanas komisijas locekļi jautāja, vai ģimenei nav vēlmes pāriet uz konvencionālo saimniekošanu, ko abi saimnieki tūdaļ noraidīja: “Visa mūsu saimniecībā saražotā gaļa aiziet eksportam, pat mūsu brāķētās govis aiziet eksportam, tāpēc pāriet uz konvencionālo saimniekošanu i nedomājam. Gribam arī dzīvot pēc iespējas tīrākā, nepiesārņotākā vidē. Kādreiz gan bija plāni gaļu fasēt vakuuma iepakojumā. Bet iznāk tāds kā apburtais loks: mājražotājs ir tas, kas savā saimniecībā audzēto gaļu pārstrādā: kūpina, samaļ desās, gatavo maltās gaļas izstrādājumus u.c. Bet ja es gribu vakuuma fasējumā karbonādi vai šķiņķi ielikt, tad tas ir gaļas sadales cehs, un tur ir pilnīgi citas prasības. Un nav svarīgi, vai ir viens mājlops vai 10 lopi, prasības nemainās. Un tad nu ir jautājums, vai ir vērts cehu celt, lai izpildītu kontroles prasības?”

Saimnieks skaidro: ja kādreiz tāda sadales nepieciešamība rodas, tad var gaļu aizvest uz Talsiem, uz «Kurzemes gaļsaimnieku», kur to sadalīs un safasēs. Tas tad būs pērkams pakalpojums.

“Mēs esam neliela saimniecība. Uzrakstīju projektu, lai šādu nelielu cehu iekārtotu, bet izrādījās, ka šis atbalsts paredzēts tikai mājražotājiem, pie kuriem mūs nepieskaita,” stāsta Santra.

Vairāk lasiet otrdienas, 31. jūlijā, laikraksta numurā ŠEIT