Par noteikumiem lems februārī

Lai arī bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēma darbojas jau no 1. janvāra, un loģiski būtu, ja pašvaldība atbilstošos saistošos noteikumus būtu pieņēmusi laikus, taču arī janvāra komitejās tie netika skatīti. Kā informēja domes Audita un kontroles nodaļas vadītāja Inese Valtere, sākotnējais plāns tos nodot sabiedrības viedokļa noskaidrošanai jau šomēnes tomēr vēl nepiepildīsies: “Pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim bija jāpārskata saistošie noteikumi «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu», ieļaujot papildinājumus par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, bet secinājām, ka ir vairāki punkti, kas ir pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, šobrīd ir noteikta vienota atkritumu apsaimniekošanas zona ar Talsiem, kas nozīmē, ka arī šie noteikumi būtu jāsaskaņo ar Talsu novadu. Tāpat jāprecizē, cik bieži pārskata maksu par atkritumiem, jo šobrīd ir nesakritība starp to, kas noteikts noteikumos, un to, kā reāli tiek pieņemti lēmumi. Noteikumi paredz, ka maksu pārskata ne biežāk kā vienu reizi gadā, bet reāli tas notiek biežāk. Tāpēc strādājam kopā ar Talsu novadu, lai taptu vienoti noteikumi, kas būs gatavi līdz februāra sēdei.”

Citu pašvaldību pieredze

Par noteikumu papildināšanu ar sadaļu bioloģiski noārdāmo atkritumiem informēja pašvaldības vides speciālists Roberts Šiliņš, kurš tam izmantojis «Piejūras» iesniegtos materiālus, kā arī citu pašvaldību noteikumus: “Likums izvešanas biežumu nenosaka, tas jādara pašvaldībai, un šajā situācijā Talsos un Tukumā būtu jānosaka vienota kārtība. Esmu iekļāvis «Piejūras» norādīto, ka šos atkritumus izvedīs ziemā vienu reizi nedēļā, bet vasarā – divas reizes, taču šis izvešanas biežums var arī mainīties atbilstoši tam, ko lems deputāti. Ir, piemēram, vietas, kur tos izved ne retāk kā 72 stundās. Būtu labi, ja noteikumus februārī varētu apstiprināt, jo esam saņēmuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli, kurā prasīts, kad šie noteikumi tiks apstiprināti.” Deputāte Gunda Cīrule interesējās, kas notiks tajās mājās, kur iedzīvotājiem laukos ir mazdārziņi, līdz ar to no vienas puses ir mājas kopība, no otras – prasība par bioloģisko atkritumu nošķirošanu, no trešās – ka daļa iedzīvotāju tos kompostē mazdārziņos. R. Šiliņš skaidroja, ka šī kārtība attiecas uz pilsētām, nevis ciemiem, kur tiek veicināta kompostēšana. ”Taču, ja arī pilsētā rastos šādas situācijas, visdrīzāk, mājai būs vajadzīgs bioloģiskais konteiners un tādā gadījumā maksa visdrīzāk tiks dalīta uz visiem. Tomēr par šo jautājumu vēl būtu jādiskutē – vai ļaut par konteineru lemt mājas kopībai, jo – ja konteiners ir novietots, tad kādam par pakalpojumu ir jāmaksā,” tā R. Šiliņš.

Jāpiebilst, ka deputātiem nebija arī īstas skaidrības par to, kā uzskaitīs to bioloģisko atkritumu daudzumu, ko privātmājas būs noglabājušas kompostā, jo likums paredz šādu uzskaiti veikt, lai zinātu, cik daudz bioloģisko atkritumu ir apritē.

Komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis atzina, ka jautājumu arvien vēl esot vairāk nekā atbilžu, tāpēc arī turpmākajās komiteju sēdēs par tiem noteikti vēl nāksies diskutēt, jo arī iedzīvotāji vēlēsies vairāk skaidrības. Viņaprāt, reālos secinājumus varēs izdarīt tad, kad bioloģiskos atkritumus sāks savākt (Likums kā obligātu to nosaka no 2024. gada 1. janvāra! – Red.), jo tad arī atklāsies problēmas un, iespējams, būs jāpieņem vēl kādi lēmumi.

Plašāk par runāto lasāms otrdienas, 16. janvāra laikrakstā ŠEIT======>>>>>>>