No 30. jūlija Pastariņa muzejā Zentenes pagastā uzsākti arheoloģiskās izpētes darbi – Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents Rūdolfs Brūzis kopā ar palīgu komandu nolēmuši atsegt bijušo klēts vietu.

Rūdolfs Brūzis stāstīja, ka 2010. gadā «Bisnieku» pagalmā atsegta 18. gadsimta ēkas vieta un pēc tās veidots plāns ar citām iespējamām ēkām – kūti un laidaru. Kūts vāgūža daļu atseguši pērn, bet šī gada izrakumu mērķis ir saprast klēti – visticamāk tai bijusi platā leņķī lauztas ēkas forma ar diviem – ziemeļu un dienvidu spārniem. Klēts var būt divējāda: tā var būt celta uz augstajiem pamatiem – tikai stūrakmeņiem ar vēdināmu pagrīdi vai uz krautu akmeņu lentveida pamatiem. Krautu akmeņu joslu neesam konstatējuši, tāpēc visas pazīmes liecina, ka tā bijusi celta uz augstajiem pamatiem. Jūlijā tika veikta pagalma izpēte ar ģeoradaru (ar to iespējams veikt zemes skenēšanu līdz 5 m dziļumam) un šādi noskaidrojām sešu pamatakmeņu vietas, kas varētu būt apmēram metru dziļumā; pagaidām gan nevienu vēl neesam atseguši. Cerība pavīdēja otrajā izrakumu laukumā, kur atklājās tāds kā notekas nospiedums – mālainu sanesumu kontūra, ko fiksējām uz marles ar laku (tā tāda jauna metode). Visdrīzāk tas būs bijis noteces grāvis gar klēts paksi.
Šīs ēkas tika celtas 18. gadsimta beigās. Māju izpirkšanas mirklī 1896. gadā sākās sētas pārbūve un tad tā ieguva šodienas plānojumu. Ēku lauztās formas nomainīja vienkāršākas, regulāru taisnstūru būves. Jāatzīst – šis ir pirmais mēģinājums Latvijas vēsturē atsegt vienleņķa klēts vietu – kā mums tas izdosies, rādīs turpmākās dienas. Klēts savulaik bija arī mantu krātuve, tāpēc atradumi varētu būt interesanti. Esam jau uzgājuši virkni priekšmetu – atslēdziņu, eņģes plecu, gredzenu, abrakaša kātiņu un tamlīdzīgi.