Aicinām jau šobrīd, vēl pirms aktīvās migrācijas sākuma, ikvienu interesentu pieteikties dalībai kampaņā, aizpildot anketu vietnes www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis sadaļā “Piesakies par krupju brīvprātīgo glābēju!”, iepazīties ar rokasgrāmatu un būt gataviem tuvākajās nedēļās iesaistīties krupju glābšanas darbos sev ērtā vietā un laikā.

Brīvprātīgo galvenais uzdevums aktīvajā migrācijas periodā ir apsekot izvēlēto migrācijas posmu un pārvietot krupjus pāri ceļam. Darbam nepieciešams vienkāršs ekipējums – tīri cimdi, tīrs spainis vai cits trauks, vakara stundās lukturis un atstarojoša veste.

Glābšanas darbs nav grūts, bet ir atbildīgs un prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret abiniekiem. Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko abinieku migrācijas ceļu posmu (24 Vidzemē, 15 Kurzemē, septiņi Latgalē un pieci Zemgalē), pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai e-pastā un turpmākajās nedēļās palīdzēt abiniekiem. Precīzāka migrācijas punktu atrašanās vieta pieejama augstākminētajā vietnē.

Šī kampaņa ne vien kopumā veicina Latvijas krupju populācijas izdzīvošanas sekmes, bet arī palīdz iegūt datus sabiedriskajam monitoringam. Lai nākotnē varētu izvērtēt, kā kopumā klājas Latvijas krupju populācijai, ir būtiski uzkrāt un brīvprātīgajiem iesniegt izglābto un bojā gājušo krupju skaitu.

Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5°C un iestājas mitri, lietaini laikapstākļi. Migrācija var sākties ļoti pēkšņi vienā vai visos Latvijas reģionos vienlaikus jau tuvākajās dienās vai turpmākajās nedēļās. Brīvprātīgo līdzdalība šajā kampaņā ir vitāli nepieciešama, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nemaz nesasniegs.

Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām – ūdenstilpēm. Tā kā daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, ceļa šķērsošana krupjiem kļūst par bīstamāko posmu viņu dzīves ciklā.

Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem. To skaita samazināšanās var ietekmēt visu dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.