Īsi pirms jaunā mācību gada sākuma norisinājās kārtējā Kandavas novada domes sēde, kas krietni ieilga atsevišķu diskusiju dēļ. Sēdes pašā noslēgumā steidzamības kārtībā tika uzklausīts Kandavas kartinga trases juridiskais pārstāvis. Pēc Augstākās tiesas lēmuma pašvaldībai atkal bija jālemj – var vai nevar trase darboties.

Ar lūgumu atjaunot tās darbību, domē  bija vērsusies Kandavas kartinga trase. Tā uz vairākām dienām tika slēgta Augstākās tiesas lēmuma dēļ. Lēmuma būtību jeb drīzāk vēsturi iesākumā skaidrot uzņēmās domes jurists Jānis Mazitāns.

Pēc tam, kad 2014. gadā tika nepārprotami konstatēts (Veselības inspekcijas ekspertīzes un atzinums), ka trases radītais troksnis pārsniedz valstī pieļaujamās normas, novada dome bija spiesta pieprasīt tās slēgšanu. Un tas arī tika arī izdarīts. Vēl pēc gada, 2015. gada decembrī, dome gan atkal atļāva trasi ekspluatēt. Atgādinājumam – tas tāpēc, ka trases atbalstītāji panāca, ka tiek mainīti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka cilvēks varot tomēr tīri labi sadzīvot ar lielāku troksni, nekā iepriekš bijis noteikts. Šādas ne ar ko nepamatotas izmaiņas gan tūdaļ arī apstrīdēja Tiesībsarga birojs. Un Satversmes tiesa tā iebildumus atzina par pamatotiem, tāpēc kartingu trases atbalstītājiem atlika vien noteikumus par trokšņošanu grozīt atpakaļ. Paralēli gan turpinājās arī citas tiesvedības, kas trasei deva pagaidu atļauja turpināt darbu. Taču atbilstoši Augstākās tiesas lēmumam, kas tika pieņemts šī gada 23. augustā, gan arī šāda pagaidu atrunas lietošana vairs nav iespējama, tāpēc trase 25. augustā tika slēgta.

Pamatojums pēdējam tiesas lēmumam – pašvaldība, ļaujot trasei darboties pagaidu režīmā, ir balstījusies uz vēl vecajiem, neatceltajiem normatīviem.

Pašas trases juridiskais pārstāvis Mārtiņš Daģis gan uzsvēra, ka tas esot tikai formāli un nu domei ir iespēja atļauju dot atkārtoti, īpaši, ņemot vērā, ka ikdienā trokšņa līmenis trasē nepārsniedzot noteiktās normas jeb ir zem 55 decibeliem. Izņēmums esot sacensības (tādas bijušas jūlijā un ilgušas bija divas dienas). Izņēmums gan tas esot arī no likuma puses, skaidroja M. Daģis, jo tas bijis saskaņots publisks pasākums (saskaņots ar pašvaldību, ne tiesu vai Ministru kabinetu). Vēl deputātiem tika uzrādīti pašu trases ekspluatētāju veiktie mērījumi, jo, likums paredzot, ka tādus jāveic regulāri. Viens uztvērējs ir trasē, otrs – pie dzīvojamās mājās Priežu ielā. Un trases pārstāvis pat apgalvoja, ka esot bijušas situācijas, kad troksnis pārsniedzis pieļaujamos līmeņus tad, kad trase bijusi slēgta. Tas, kā uzsvēra M. Daģis, norādot, ka paši mājas iedzīvotāji vai arī kāds cits tuvākajā apkārtnē spēj sasniegt tādus pašus decibelus kā trase.

Siena – projektā

Vēl trases īpašnieki esot pasūtījuši arī pētījumu par to, vai maz noteiktās trokšņu normas spēj izpildīt (SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment»), un atbildes esot apstiprinoša, tāpēc būtībā, kā uzskata trases pārstāvis, šķēršļu, lai tā turpinātu darboties esošajā režīmā, neesot. Interesanti gan tas, ka, lai arī no trases atjaunošanas pirmsākumiem solītā aizsargsiena vēl arvien nav uzbūvēta, proti, fiziskas robežas troksnim nav, tā pēkšņi kļuvusi klusāka… Iepriekš gan Veselības inspekcijas mērījumi ar atsevišķiem izņēmumiem liecināja pretējo… Sienu, vismaz daļēji, gan tiešām ir plānots būvēt, un tam saņemts arī Eiropas finansējums. Projekts gan aizkavējies un, kā norādīja trases pārstāvis, tādēļ, ka arī tas balstīts uz vēl iepriekšējām normām. Taču runāšot par pagarinājumu un centīšoties sienu tomēr būvēt, kā arī paralēli meklēt  finansējumu tās turpinājumam. Deputāti ieminējās arī par to, ka kādā brīdī esot runāts arī par elektrokartiem, kas praktiski nerada troksni – vai tādi trasē ir? M. Daģis norādīja, ka tuvākā laikā neko solīt nevarot, ņemto vērā dārgās izmaksas. Un noslēgumā, neskatoties uz to, ka deputāts Dainis Rozenfelds piebilda – vai tik dome ar savu lēmumu šobrīd nesteidzas notikumiem pa priekšu, jo piedaloties taču tikai vienas puses pārstāvji – tika nolemts atjaunot trases darbību. J. Mazitāns vēl pirms tam norādīja, ka pašvaldībai, ja netiek pārkāptas kādas normas, nav pamata likt šķēršļus uzņēmējdarbībai. Savukārt, piemēram, deputāts Kaspars Ševčuks nemaz neslēpa, ka ir personīgi ieinteresēts trases darbības atjaunošanā – viņam esot paredzēta braukšana, tāpat būšot arī sacensības.