“Esmu cilvēks, kas vēlu atgriežas no darba, tāpēc uz veikaliem varu pagūt tikai neilgi pirms to slēgšanas. Diemžēl ne vienmēr varu iegādāties man nepieciešamos produktus. Ja darba laiks ir līdz 22,00, tad produkti no gaļas un kulinārijas vitrīnām tiek aizvākti jau 21.40 līdz 21.45. Šāda parādība vērojama gandrīz visos Tukuma veikalos. Savukārt kāds dzīvnieku pārtikas veikals, kura darba laiks beidzas 20.00, savas ieejas restes nolaiž 19.45, un pārdevēja, vaicāta, vai tad veikals jau slēgts, negribīgi atsaka, ka “varat jau nākt”, un mazliet restes paceļ. Mēs jau saprotam, ka veikala personāls arī ir cilvēki un viņiem nepieciešams laiks, lai novāktu vitrīnas un uzkoptu veikala telpas, bet… Mans jautājums: kam domāts veikala publiski izziņotais darba laiks – pircējiem vai veikala personālam? Ja es kā pircējs 10 minūtes pirms veikala slēgšanas vairs netieku tajā iekšā, vai arī man liegtas tiesības iegādāties to pašu sortimentu, ko stundu pirms slēgšanas, – vai šādi netiek pārkāptas manas patērētāja tiesības? Kā man rīkoties šādā situācijā?“

Redakcija: situācijas izklāstu un lasītāja jautājumu adresējām Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vecākajai konsultantei Dacei Kalniņai.

“Lai noskaidrotu, vai ir ievērotas patērētāja tiesības, mums jāanalizē Patērētāju tiesību aizsardzības likums un ar to saistītie normatīvie akti,” skaidroja D. Kalniņa.  “Likumā ir precīzi definēts, ka patērētāja tiesību pārkāpšana attiecas uz situācijām, kad: 1) iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumu, nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba; 2) nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi; 3) nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci, pakalpojumu vai tā cenu; 4) patērētājam pārdota nedroša vai līguma noteikumiem neatbilstoša prece vai sniegts nedrošs vai līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums; 5) maksa par pirkumu un svars vai mērs nav noteikts pareizi, kā arī nav nodrošināta iespēja pārliecināties par to; 6) līgumsaistības nav pienācīgi izpildītas; 7) patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, noslēgta līguma nosacījumu grozīšanas vai citas likumīgās vai līgumiskās tiesības; 8) nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments.”

Lasītāja aprakstītajā gadījumā D. Kalniņa nesaskatīja patērētāju tiesību pārkāpumu un norādīja, ka “uzņēmumam ir tiesības noteikt savu iekšējo kārtību, piemēram, kā regulēt pircēju plūsmu, tai skaitā pēdējās darba laika minūtēs apkalpot tikai jau veikalā esošos klientus, lai darba laika beigās tirdzniecības telpās neatrastos neviens pircējs un būtu ievērotas prasības kases slēgšanai un darbinieku darba stundām. Laikraksta lasītāja norādītā kārtība, kādu viņš pieredzējis neilgu laiku pirms veikalu darba laika beigām, var būt saistīta ar tādiem Valsts ieņēmumu dienesta kompetences jautājumiem, kā, piemēram, aizliegums kasē reģistrēt čeku pēc tirdzniecības vietas darba laika beigām, līdz ar to visi klienti ir jāapkalpo līdz pulksten 22.00 un ne minūti vēlāk. Tāpat jāpiemin arī Darba likums, kas nosaka noteiktas darba stundas darbiniekiem.

Lai iepirkšanās nesagādātu nepatīkamus mirkļus nedz pārdevējam, nedz pircējam, aicinām apsvērt preču un produktu iegādi, piemēram, nevis pēc savas darba dienas beigām, bet brīvdienās, pirms došanās uz darbu vai arī izmantot iespēju iepirkties interneta veikalā,” sacīja D. Kalniņa.