Trešdien, 25. augustā, Jaunsātu kultūras namā satikās Tukuma novada domes deputāti, Jaunsātu pagasta konsultatīvās padomes locekļi un iedzīvotāji. Sarunas temats, ko ar vēstuli domei rosinājusi konsultatīvā padome, pagasta vēlme atvienoties no Pūres pagasta.

Padomesprāt, apvienojoties Pūres un Jaunsātu pagastam, samazinājies finansējums, no darba atbrīvoti darbinieki, kritusies iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāte, tāpat pagastam atņemts dators, automašīna, sliktā stāvoklī ir zāles pļāvējs, nav naudas pagasta svētku rīkošanai un citām elementārām vajadzībām, bērniem maz iespēju piedalīties ārpusklases pasākumos. Padome arī izteikusi pārmetumus Pūres un Jaunsātu pagasta pārvaldes vadītājai Santai Heimanei par nevienlīdzīgu finansējuma sadali un lūgusi veikt neatkarīgu finanšu pārbaudi pārvaldē. Padome arī uzskata, ka pagasts spētu darboties pats – bez šādas pagastu pārvaldes, un tad būtu tieši pakļauts Tukuma novada domei.

S. Heimane domā, ka padarīts daudz

Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes vadītāja S. Heimane informēja par Jaunsātos padarīto: "Pierunājām daudzdzīvokļu māju «Spāres» maksāt apsaimniekošanas maksu, turklāt to tagad apsaimnieko pašvaldība. Izremontējām pasta telpas, paplašinājām centra kapus, sakopām Vērīšu kapus, skolā ierīkojām dušu, uzlikām žogu, basketbola grozu. Turklāt ar prieku secinām, ka bērnu skaits skolā ir daudz lielāks nekā pērn. Ir uzsāktas sarunas par centrā esošās Sātu draudzes zemes maiņu pret citu, lai vietu varētu sakārtot, tāpat sāktas sarunas ar a/s «Latvenergo» par elektrības pieslēgšanu «Zvejnieku» mājai. «Leader» programmā biedrība «Stūrītis» iesniegusi vairākus projektus, kam pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu. Ar Eiropas atbalstu iecerēts liels projekts estrādes, sporta laukuma un bērnu rotaļlaukuma iekārtošanai, taču laika apstākļu dēļ ar to nogaidām. Projekta otro daļu – ielu sakārtošanu – īstenos nākamajā gadā, arī ūdenssaimniecības projektu plānots īstenot nākamajā gadā. Budžetā nebija ieplānots malkas šķūnis, bet pašu spēkiem tas tiek būvēts. Tāpat iecerēts izremontēt pašvaldības dzīvokli Abavnieku mājā, jāsakārto celiņi."

S. Haimane atzina, ka darbs neesot viegls, taču, viņasprāt, abu pagastu konsultatīvajām padomēm, administrācijas darbiniekiem jābūt vienam mērķim – lai labāk iedzīvotājiem, turklāt ar tādiem līdzekļiem, kādi šajā brīdi ir.

Pārmetumi par mašīnu, naudu un nesaprašanos

Komentējot konsultatīvās padomes izteiktos pārmetumus viņai kā pagasta pārvaldes vadītājai un pārvaldei kopumā, S. Heimane atzina, ka viņa ir vadītāja un atbild par visu: "Ja es saku savu vārdu, tad tā arī ir, un ar konsultatīvo padomi par katru jautājumu nekonsultēšos. Es atbildu par saviem vārdiem un saviem darbiem. Uzskatīju, ja Jaunsātos datoru nelieto, to var izmantot sociālā darbiniece Pūrē, kurai tas saplīsis. Par automašīnām: sarkanajam busiņam nebija šofera, tad mēnesi pakalpojumu centrs bija slēgts, tāpēc auto stāv Pūrē. Sameklējām šoferi, kurš var atbildēt par mašīnu un zinātu Jaunsātu ceļus. Otra mašīna ir OPEL ZAFIRA, ko lietoja sekretāre Ineta Cīrule. Bet… ja gadu jāskatās, kā ar mašīnu tiek braukts vien no darba uz mājām, par ko pārvalde maksā gan apdrošināšanu, gan degvielu, tad uzskatīju, ka tas nav nepieciešams. Jo tad jau jebkurš darbinieks var prasīt: "Lūdzu, nodrošini man mašīnu!" Uz Pūri trīs cilvēki brauc no Tukuma, un nav svarīgi, kā viņi nokļūst līdz darbam. Tas pats attiecas uz citiem. Patlaban šī automašīna atrodas Pūrē boksos.

Par traktoru un zāles pļāvēju – vai tiešām tie kļuva nelietojami tikai šogad? Tad kur tu, Guntar (Šedlers – komunālās nodaļas vadītājs), biji, kad stādījām budžeta plānu? Vai man par to jāatbild, vai katram par savu darbu?

Svētki Pūrē un Pūres kultūras nama atklāšana: mums ir ļoti daudz uzņēmēju, kas šos pasākumus atbalsta, jo tajos piedalās viņu darbinieki. Bija pārmetums, ka netiek nodrošināts transports pašdarbniekiem, bet nevienam pašdarbniekam Pūrē netiek dots transports nokļūšanai uz mēģinājumiem vai pasākumiem.

Tik trekni nekad vairs nedzīvosim

Tukuma novada doms priekšsēdētājs Juris Šulcs atzina, ka, jau apvienojoties, bijis skaidrs – trekno gadu vairs nebūs, jo ar tādu pašu budžetu, kāds 2008. bija pilsētai, tagad jāiztiek gan pilsētai, gan desmit pagastiem: "Tāpēc tātad ir jātaupa; vispirms piešķiram līdzekļus Eiropas projektu līdzfinansēšanai, pēc tam – uzturēšanai. Jūsu pagastā šogad izdarīts daudz, domāju, vairāk nekā iepriekš. Bet tas ir skaidrs – mazam pagastam ir grūti paņemt kredītu kāda liela projekta līdzfinansējumam, tāpēc jau arī vajadzēja apvienoties.

Runājot par administrāciju – tā, lai taupītu naudu, bija mūsu izšķiršanās, ka visos pagastos nebūs pārvaldes. Un vienmēr esmu teicis, ka galvenais ir iedzīvotājs, nevis administrācija."

Komentējot izteiktos pārmetumus par pagasta atstāšanu bez naudas, J. Šulcs atzina, ka tā neesot taisnība, tomēr viņš pieļauj, ka varbūt, budžetu gatavojot, ne viss ticis saprasts un pieprasīts: "Krīzes budžetā jāprasa tas, bez kā nevar iztikt, un jāatsakās no visa liekā, bet to nevar zināt politiķis, tas jāzina cilvēkiem pašiem.

Runājot par jūsu vēlmi strādāt atsevišķi – godīgi sakot, jūs nomirsiet, jo pašu spēkiem, bez novada atbalsta izdzīvot nevarēsiet."

Iedzīvotāju vietā novads nemaksās

Viens no jautājumiem, par kuru bija vislielākās un visskaļākās diskusijas, bija tieši par komunālo saimniecību – gan par nepadarītajiem darbiem, atbildību, gan tarifu pieaugumu un gaidāmo komunālās saimniecības reorganizāciju. Par to, ka avārijas situācijās jārīkojas tam, kurš par to saņem algu, nebija šaubu. Kā teica novada vadītāji – šī cilvēka telefonam jābūt ieslēgtam 24 stundas diennaktī; ja nav telefona, tas jānopērk kaut vai par latu. J. Šulcs arī skaidroja, ka no pašvaldības budžeta par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem vairs nemaksās: "Novada dome sniegs palīdzību iedzīvotājiem, kuri nespēj maksāt, bet pārējiem jāmaksā tik, cik reāli pakalpojums izmaksā. Tāpēc arī noteikti šie tarifi, turklāt jums jāspēj no iekasētās naudas arī pastāvēt – samaksāt algas, nodokļus, segt izdevumus par materiāliem utt. Tāpēc ir divas iespējas, kā taupīt – vai nu viens komunālais dienests jūsu pārvaldē, vai tas jāpievieno SIA «Tukuma ūdens» vai SIA «Tukuma siltums». Nevar tā, ka pagasts no budžeta maksā par atkritumiem, ūdeni; jābūt skaitītājiem un precīzai uzskaitei."

Atbildes uz jautājumiem

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja J. Šulcs, diskusijās iesaistījās novada domes deputāti Artis Jomerts, Aivars Volfs un Daiga Reča.

– Kad sagājām kopā, mums kontā bija ap Ls 50 000, tagad saka, ka esam divus tūkstošus mīnusā?

– Jūsu naudas atlikums apvienojoties bija ap Ls 31 000, bet Tukuma pilsētas atlikums bija tuvu miljonam. Visu naudu salika kopā, jo tā ir visiem kopīga. Ko tad vajadzēja darīt – pagastiem nedot? Tā nevar domāt. Mēs jau nelemjam par ieguldījumiem pēc iedzīvotāju skaita, bet pēc vajadzības.

– Bet mēs jau neko par šīm naudām nezinām?

– Tā nav, esam braukuši un runājuši, ja gribat runāt vēl – runāsim.

– Bet kas mainīsies, ja Jaunsātos būtu sava pārvalde? Administrācijas cilvēku skaits nemainīsies, atkritīs vienīgi braukāšana. Cik naudas būs, tik būs, tikai atšķirība tā, ka naudu nedalīs vairs Pūre, bet mēs paši.

– Atšķirība ir tā, ja sadalāmies, tad katram jādara tas pats, ko var izdarīt pa vairākiem kopā, un tas nav lētāk. Ja ir attīstības speciālists Pūrē, tad atvienojoties to vajadzēs arī Jaunsātos.

– Bet kāpēc mums neder attīstības speciālists Tukumā?

– Ļoti labs priekšlikums, esmu abām rokām "par". Tas ir Kandavas variants, ko neviens negribēja atbalstīt – dienesti visi centralizēti, pagasta pārvaldē viens cilvēks, kurš atbild uz tālruņa zvaniem un pieņem iesniegumus.

– To jau mēs gribam!

– Ja jūs to gribat, piekrītu. Bet pagasti teica, ka viņi to nevēlas, ka grib darbiniekus uz vietas. Redziet, principā man ir vienalga, kurš pļauj zāli Jaunsātos – vietējais cilvēks vai pļāvējs no Rīgas, ka tikai ir kārtība. Bet, redziet, citi deputāti iebilst, jo tad vietējie cilvēki palikšot bez darba. Tāpēc mēs izvēlējāmies pagastu pārvalžu modeli, jo tas bija vislētākais.

A. Jomerts:

– Iznāk, ka Jaunsātiem ir dubultā pārraudzība – Pūre pārrauga un vēl Tukums. Vairs pat neesam nekāds centrs, jo centrs ir Pūrē un Tukumā, bet cilvēkiem tas ir sāpīgi. Ja nauda būs pagastam nodalīta, tad arī paši ar to rēķinātos. Mēs latvieši tādi esam – gribam paši par sevi.

A. Volfs:

– Jūs savā laikā algās maksājāt 24% no budžeta administrācijai, kas ir četras reizes vairāk nekā Pūrē, jo bijāt pārdevuši īpašumus. Kāpēc par šo ievērojamo naudu nevarēja atrisināt iedzīvotājiem sasāpējušas problēmas? Jūs sakāt, ka gribat darboties atsevišķi, bet jau iepriekš, kad bijāt atsevišķi, realizētie projekti ir – apaļa nulle, arī ūdenssaimniecības projekts palika novārtā! Un kāda vispār attieksme – aizsalst ūdensvads, pazūd ūdens, bet atbildīgā nav?!

D. Reča:

– Visi zināt, kāds bija pagasts, kad to pārņēmu. Ko es varēju iedzīvotāju labā darīt, to izdarīju. Remontus veicām, skolu sakārtojām, strādājām, jā, varbūt pabaidījāmies lielus kredītus ņemt, arī ūdenssaimniecības projektu naudas trūkuma dēl atbīdīja uz tālāku laiku. Kad mēs iekļāvāmies novadā, mēs redzam savādāk – ka pagastā paliek atbildīgais sekretārs un ka viss pārējais notiek centralizēti. Šajā situācijā problēmu saredzu saskarsmes problēmās, nevis kur citur.

– Bija pārmetums par to, ka bērni netiek uz pulciņiem.

Dace Strazdiņa, Pūres pamatskolas direktore:

– Pūres pamatskolā nodrošinām 13 interešu izglītības pulciņus, no tiem 4 Jaunsātos un 9 – Pūrē, mums ir pagarinātas grupas abās skolās, individuālās konsultācijas. Esam uzklausījuši visus vecāku ieteikumus.

– Lielajiem bērniem autobuss ilgi jāgaida?

– Lielajiem bērniem nav pagarinātās dienas grupas, jo dažādās klasēs ir dažāds stundu skaits, bet pēc stundām var iet uz konsultācijām pie skolotāja, ir pulciņi, kuru grafiks ir izveidots tā, lai bērni uz tiem pagūtu. Diemžēl no Jaunsātu pagasta vecākiem ir maz gribētāju, nav arī iesniegumu ar lūgumu pārkārtot autobusu satiksmi.

– Cik liela nauda bija atvēlēta pasākumiem Pūrē?

Inese Vīnšteine, Pūres kultūras nama direktore:

– Kultūras nama atklāšanas budžets bija Ls 230, iztērējām Ls 89; pagasta svētku budžets bija Ls 230, iztērējam Ls 192+ Ls 290 no projekta naudas. Visu pārējo sedz uzņēmēji, kuri atbalsta visus mūsu pasākumus.

***

Kad viss bija izrunāts, J. Šulcs atzina, ka jāliek galvas kopā un jādomā, kā problēmas risināt un kā izdzīvot turpmāk visiem kopā, jo ar skaļiem paziņojumiem darbs vienalga uz priekšu nevirzīsies.