Svētdien, gleznainās Abavas ielokā, pļaviņā aiz atpūtas kompleksa «Zviedru cepure» risinājās jāšanas sacensības jeb, kā sacīja pasākuma galvenā organizētāja Kristīne Ozola, – jātnieku treniņmači.

Mūspusē jāšanas sacensības norisinās jau otro reizi un, kā pārliecinājāmies, ar kuplu dalībnieku skaitu, proti, turpat trīsdesmit dažāda vecuma jātnieki gan no Kandavas novada, mūsu pašu Tukuma, Talsu, Saldus, Kuldīgas, Bauskas, Ventspils, Liepājas, Rīgas un Jēkabpils. Sacensībās piedalījās, savu prasmi demonstrēja un atzīstamus rezultātus guva arī Kandavas novada saimniecības «Upeslīči», «Rožkalni» un «Ivetas zirgi», kurās veiksmīgi attīstās jātnieku sports.
Sacensības sākās ar dalībnieku atklāšanas parādi un 10 minūšu iesildīšanos. Cēli, staltā riksītī jātnieki veica graciozu goda apli, bet sacensību galvenais tiesnesis Kārlis Neilands izmantoja iespēju, lai pateiktos visiem atbalstītājiem jeb jātnieku sacensību lieldraugiem, bez kuru atbalsta šīs treniņa un pieredzes iespējas jātnieku sporta entuziastiem vienkārši nebūtu. Un, jāteic, ka pasākuma norisei labvēlīgi bija arī Augstākie spēki, nodrošinot sen gaidītu, īsti vasarīgu dienu.
Kaut arī skatītāju nebija īpaši daudz, visi, kuri bija sanākuši un sabraukuši, jutās apmierināti. Sacensības norisinājās piecos dažādu grūtības pakāpju maršrutos. Pirmajā un otrajā ar šķēršļu pārvarēšanu augstumā līdz 60 cm piedalījās iesācēji. Bet viņu izpildījums bija lielisks un patiesas apbrīnas vērts. Tā kuldīdzniecei, divpadsmitgadīgajai Zanei Šteinbergai ar simpātisko un varen ņipro poniju Džipsiju pietrūka vien dažas nieka sekundes līdz «Zviedru Cepures» kausa iegūšanai. Kausu izcīnīja liepājniece Zane Jurika ar stalto Garbosu. Bet noslēguma maršrutā, kur šķēršļu latiņas augstums jau sniedzās pāri metram, līdz apbalvošanas svinīgajam mirklim godam izturēja divi jātnieki – Jānis Rimeiks ar skaistuli Helviju no Jātnieku sporta klubs (JSK) «Montepals» Kuldīgā un Gelinta Egendorfa no JSK «Demora» Ventspilī ar cēlo Vendiju un iznesīgo Lēdiju.
Pirmajos maršrutos tiesnesis dažkārt uzsvēra, ka posmā, kad jālēkšo, zirgi rikšo un pretēji. Šīs tehniskās neprecizitātes, kā arī zirgu nepaklausība un zirga gaitas neprecizitāte bija būtiska dalībniekiem, jo kopvērtējumā deva soda punktus. Taču skatītājiem tas netraucēja vērot jātnieku meistarīgo sniegumu.
Kaut arī sacensībās uzvar spēcīgākais, gandarīti par iespēju piedalīties šāda mēroga mačos bija visi dalībnieki. Šī bija lieliska spēju pārbaudes un pieredzes gūšanas iespējas mūsu šī brīža jātnieku paaudzei un lieliski pavadīta brīvdiena skatītājiem.