Ar Latvijas pirmo Vispārējo dziedāšanas svētku virsdiriģenta, irlavnieka Jāņa Bētiņa godināšanu, gājienu un svētku koncertu sestdien, 15. septembrī, norisinājās pirmie Irlavas Virsdiriģentu svētki. Kā teica paši to gaviļnieki – virsdiriģenti – šie bijuši ļoti saliedēti svētki. Vispirms jau tāpēc, ka tajos diezgan pamatīgi lijis, gan tāpēc, ka dziedot kori bijuši ļoti vienoti un labi skanējuši.

Par to, ka šādiem svētkiem jābūt, bija iedomājies Tukuma koru apriņķa virsdiriģents Romāns Vanags. Tas tāpēc, lai ne tikai turpinātu Jāņa Bētiņa aizsāktās Dziesmu dienas tradīcijas, bet cildinātu svētku virsdiriģentus. Jāteic, šādi dziesmoti sarīkojumi Irlavā notikuši gan 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta 30. un 90. gados, kā arī pirms desmit un trim gadiem.

Lai reiz sanāktu virsdiriģentu roku siena, kas izlieta bronzā, neilgi pirms svētku svinīgās atklāšanas visi virsdiriģenti un arī komponists Mārtiņš Brauns tika aicināti atstāt savu rokas nospiedumu tēlnieka Ivara Miķelsona sagatavotajā pelēkā malā kastītē. Lai arī sākotnēji tas šķita viegli paveicams darbiņš, kā novērojām, vīriem un sievām vajadzēja sapūst vaigos, lai sagatavē paliktu kārtīgs plaukstas nospiedums.

Svētku atklāšanā kori pulcējās pie Jāņa Bētiņa pieminekļa un Dziesmu svētku karoga. Kā atzina svētku vadītājs Orests Silabriedis, no irlavnieku teiktā viņš uzzinājis, ka lietus lielos svētkos šeit, Irlavā, esot ierasta parādība. Arī 1986. gadā, kad atklāts Olitas Nigules veidotais piemineklis J. Bētiņam, lietus gāzis aumaļām. Tomēr tas nenobiedēja ne dziedātājus, ne diriģentus, ne virsdiriģentus, ne kultūras ministri Daci Melbārdi. Viņa savā uzrunā uzsvēra, ka šis notikums būs Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku atsvēte, kuru vislabāk svinēt, suminot virsdiriģentus tajā vietā, kas veltīta vienam no Dziesmu un deju svētku tradīcijas izveidotājiem J. Bētiņam.

Vairāk no pasākumā – fotogalerijā  ŠEIT =>