No pagājušās nedēļas galerijā «Durvis» skatāma mākslinieka Edgara Vērpes gleznu izstāde «Bez nosaukuma», kurā apskatāmi dažādās tehnikās tapuši darbi un kurus vieno – zivs. Kā izstādes atklāšanā 17. augustā teica autors, kura darbi Tukumā skatāmi pirmoreiz, viņam neesot svarīgi, tā ir vai nav glezniecība, jo viņš nemēģinot šo žanru klasificēt, taču esot prieks, ka tagad radošajam darbam pievērsies vairāk.

Izstādi «Durvīs» iekārtoja māksliniece Sandra Krastiņa, kas atklāšanā atzina, ka ir svarīgi katrai gleznai atrast īsto vietu – lai tā uzmirdz īstajā vietā, īstajam darbam blakus; «Durvīs» viņu fascinējusi grīda; brīnišķīga – ar savu gleznieciskumu un saderīga ar gleznām – ar savu nobrāzumu, laika patinu…

Gandrīz vietējais

“Viena ceturtā daļa manī ir no Apšuciema, līdz ar to esmu gandrīz vietējais. Mana vecmāmiņa, uzvārdā Mazapša, bija no dzimtas, kuras uzvārds ir tāds pats kā ciema nosaukums Apšuciems. Vecāsmātes tēvs bija dzimis «Mazapšu» mājas, savukārt vecāmamma bija dzīvojusi «Ķipatos», pie Engures ezera – viņi bija desmit bērni, līdz ar to man ir radi visā jūrmalā. Tik, cik esmu kādreiz izpētījis, pārējās manas daļas ir no Kurzemes un Vidzemes, līdz ar to varu uzskatīt, ka esmu normāls latvietis.”

Makšķerēšana, izglītības un kultūras darbs

Visiem tiem, kas neko nezina par Edgaru Vērpi kā mākslinieku, noteikti būs palicis prātā viņa vadītais raidījums «Cope» televīzijā. Lūk, ko par to stāsta pats mākslinieks: “Šo raidījumu vadīju no 1996. līdz 2005. gadam. Tajā laikā biju makšķernieks un man televīzijā pietrūka atbilstoša raidījuma. Tad nu atcerējos veco principu – ja te liekas, ka kaut kā trūkst, dari pats, un tad arī viss būs. Un darīju to gandrīz desmit gadus, bet tad man apnika.”

Mākslinieka biogrāfijā ir arī laiks, kad viņš sešus gadus bija Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors un arvien ir Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors.

Vairāk lasiet otrdienas, 21. augusta, laikraksta numurā ŠEIT