Tuvojas noslēgumam 2007. gads, tātad arī vieglatlētikas sezona. Tajā ievērības cienīgus panākumus guva vairāki jaunās paaudzes vieglatlēti, kas trenējas pie pieredzes bagātā vieglatlētikas speciālista Alda Čākura. Viņš nesen bija redakcijas viesis.

– Kā vērtējat 2007. gada vieglatlētikas sezonu?
– Kaut gan pasaules pieaugušo vieglatlētikas čempionātā 2007. gadā nestartēja neviens tukumnieks, uzskatu, ka sezona bijusi veiksmīga. Prieks, ka Tukuma Sporta skola un Tukuma rajons bija pārstāvēts Pasaules jaunatnes čempionātā. Tajā pirmo reizi mūžā piedalījās mani audzēkņi Mārtiņš Dakša un Laura Ozola. Tāpēc arī, manuprāt, šoreiz galvenais uzdevums nebija ieņemt augstas vietas, bet gan iegūt pieredzi. 17. vietu trīssoļlēkšanā izcīnīja M. Dakša (uzskatu, ka Mārtiņš reāli varēja cīnīties pat par vietu pirmajā sešiniekā, taču viņam nedaudz nepaveicās).
L. Ozola Pasaules čempionātā ierindojās 22. vietā. Jāpiebilst, ka 17 gadus vecā sportiste šogad kļuva par Baltijas čempioni trīssoļlēkšanā jaunietēm un veiksmīgi piedalījās Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Latvijas vieglatlētikas mačsacīkstēs, iekļūstot pirmajā trijniekā.
Šogad notika arī Eiropas Jaunatnes Olimpiāde, kurā M. Dakša izcīnīja augsto 2. vietu. Viņam šobrīd ir 17 gadi un viņa personīgais rekords trīssolī šobrīd ir 15,30 m.
Ja runā par rajona jaunajiem talantiem kopumā, tad nevar nepieminēt talantīgo Kandavas šķēpa metēju Edgaru Rūtiņu (viņš gan trenējas Ventspilī), kas Pasaules Jaunatnes čempionātā izcīnīja bronzas medaļu, bet Eiropas Jaunatnes Olimpiādē – zelta godalgu. Latvijas izlases kandidāts uz 2008. gada sezonu ir arī Māris Stūre, kas startē augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā. Augstlēkšanā viņa labākais rezultāts ir 2,10 m, bet trīssolī viņš lec pāri 15 metriem. Savukārt Juris Jermaks 2007. gadā kļuva par LR junioru čempionu tāllēkšanā.
LR jaunatnes izlasē iekļauta 100 m skrējēja Ieva Bļusina, kas savā vecuma grupā ir viena no vadošākajām sprintistēm. Šogad I. Bļusina Vācijā, Baltijas jūras valstu sacensībās vieglatlētikā, ieņēma augsto 6. vietu.
– Dakšam tiek prognozēta lieliska nākotne. Kā jūs vērtējat viņa izaugsmes iespējas?
– M. Dakša šobrīd no Tukuma jau aizgājis, – mācās un trenējas Rīgā pie trenera Ulda Kurzemnieka (Rīgas Vieglatlētikas skola). Puisis vieglatlētikā pie manis sāka trenēties laikā, kad mācījās 2. klasē, un vienmēr izcēlās ar talantu. Tas, kā attīstīsies viņa karjera, atkarīgs no viņa paša. Rīgā ir lielākas treniņiespējas un labāki apstākļi attīstībai. Nekad gan šajā ziņā nevar izteikt kaut kādas prognozes. Kāpēc? Savulaik tikpat liels sportiskais potenciāls bija vēl vienam manam audzēknim Mārcim Klepermanim, kas diemžēl nu jau beidzis sportot -viņš strādā kādā firmā Rīgā.
– 2008. gada vasarā Pekinā būs grandiozs sportiskais notikums – vasaras Olimpiskās spēles. Vai, jūsuprāt, kādam Tukuma rajona pārstāvim vēl ir iespējas uz tām doties? Visās pēdējās olimpiādēs Tukuma rajons, tieši pateicoties vieglatlētiem, vienmēr bijis pārstāvēts.
– LR pieaugušo izlasē iekļauti vairāki rajona vieglatlēti. Es joprojām domāju, ja vienīgā no Tukuma rajona, kas reāli varētu pretendēt uz Olimpisko Pekinu, ir mūsu 400 m barjerskrējēja Ieva Zunda. Lai arī viņa vēl līdz šim brīdim nav izpildījusi olimpisko normatīvu, tomēr, ņemot vērā viņas attieksmi pret sportu, esmu pārliecināts, ka viņa savu mērķi sasniegs. Proti, Pekinas Olimpiāde norisināsies 2008. gada augustā, bet visu pavasari un vasaru būs iespējams piedalīties dažādās sacensībās, lai izpildītu «B» vai «A» normatīvu (I. Zundas personīgais rekords ir augstāks par Olimpisko normatīvu, bet šis rezultāts uzrādīts pirms vairākiem gadiem).
Ja runā par pārējiem sportistiem, kas ir valsts izlases kandidāti, – iepriekš minēto M. Stūri, vesera metēju Vairu Kumermani (viņa ir vairākkārtēja valsts rekordiste) un trīssoļlēcēju Sabīni Skroderi -, tad otrā aiz Ievas Zundas ir V. Kumermane. Šai vesera metējai, kas nāk no Jaunpils, dzīvo un trenējas Rīgā, taču pārstāv Tukuma Vieglatlētikas klubu, nākotnē, rūpīgi trenējoties un uzlabojot rezultātu, tomēr būtu iespēja kvalificēties Olimpiādei.
– Kādas ir svarīgākās jaunatnes sacensības, kurās 2008. gadā piedalīsies Tukuma rajona vieglatlēti?
– M. Stūre, kas 2007. gada vasarā guva traumu, 2008. gada vasarā piedalīsies «U-23» vecuma Ziemeļvalstu čempionātā Somijā. M. Dakšam, manuprāt, nākamgad galvenais starts būs Polijā (Bidgoščā). Uz šo čempionātu kandidē doties arī L. Ozola un Agnese Pakere. Lai varētu turp doties, vasarā vieglatlētiem jāuzrāda noteiktie Pasaules čempionāta normatīvi.
Jauniešiem vieglatlētikā 2008. gada marta nogalē svarīgas ir piecu valstu vieglatlētikas sacīkstes, kas notiks Turcijā. Tajās piedalīsies Turcijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Latvijas jaunie talanti – arī vairāki mūsu rajona vieglatlēti.
– Pēdējā laikā daudz tiek runāts par sportisko bāzu trūkumu Tukumā. Kādā stāvoklī ir vieglatlētikas bāze?
– Mēs krietni atpaliekam no citu valstu sportistiem. Kad aizbraucam uz sacensībām ārzemēs, redzam, ka sporta bāzu ziņā joprojām dzīvojam senā pagātnē… To gan var teikt arī par dažu citu mūsu sporta veidu bāzēm.
Esmu dzirdējis, ka nākamgad Lauktehnikas Sporta kompleksa stadionā paredzēts atjaunot skrejceļa segumu. Tas būtu ļoti labi.
– Varbūt kaut kādā veidā vieglatlētikas treniņiem varētu piemērot arī Tukuma ledus halli, ko nesen no Arņa Lausa iegādājās Tukuma dome?
– Halles izmēri īsti neatbilst vieglatlētikas standartiem. Cita lieta, ka, sekojot Jelgavas piemēram, halles teritorijā varētu uzbūvēt skriešanas taisni ar četriem vai pieciem skriešanas celiņiem, kuru garums būtu 60 m. Skriešanas celiņu galā varētu izvietot tāllēkšanas sektoru. Kāpēc saku "halles teritorijā"? Kā sapratu, halles projektā ir arī piebūve, kur tad arī, manuprāt, varētu atrasties šāda maza vieglatlētikas bāze.
Pēdējā laikā gan vairāk nekas netiek dzirdēts par sporta bāzes tapšanu Pauzera pļavās. Vai šis projekts būtu pieklusis? Katrā ziņā domes amatpersonas par šī sporta objekta būvniecību vairs nerunā…
– Vai vieglatlētikā tiek uzņemti arī jauni audzēkņi?
– Šobrīd Tukuma Sporta skolas vieglatlētikas sekcijā trenējas 40 audzēkņi. Jaunus audzēkņus parasti pieņemam no septembra, kad sākas jaunais mācību gads, tomēr neviens trenēties gribētājs netiks atraidīts arī citā laikā. Par treniņa iespējām informāciju vienmēr var iegūt Tukuma Sporta skolā (tālr.: 631 29184).

Aldis Čākurs

Dzimis Rūjienā, bet kopš 1976. gada dzīvo Tukumā. 1980. gadā absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (tagad – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) un kopš šī gada sāk strādāt par vieglatlētikas treneri Tukuma Sporta skolā. 27 darba gadu laikā vairāk nekā 50 viņa vieglatlēti iekļuvuši dažādās LR jaunatnes un pieaugušo izlasēs. Pazīstamākie A. Čākura audzēkņi: Ieva Zunda, Juris Kožeurovs, Antoņina Antonova un Mārtiņš Dakša. A. Čākuru droši var uzskatīt par vienu no visu laiku labākajiem treneriem Tukuma rajonā un par vienu no labākajiem treneriem valstī.