Izsoli rīkoja Zemkopības ministrija

2023. Šiliņš stāstīja, ka 2023. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu Zemkopības ministrija bija izsolījusi divus laukumus Rīgas jūras līcī akvakultūras fermu izveidei. Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā uzvarēja pilnsabiedrība «RBA Musholm», kurā ietilpst AS «Riga Bay Aquaculture» (kompānijas īpašniece ir SIA «Sudrablīnis Holdings») un Dānijas uzņēmums «Musholm».

Ir veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir negatīvs, arī valsts institūciju atzinumi bija negatīvi, taču uzņēmumu īsti tas neaptur, un viņi projektu virza uz priekšu.”

Pārpalikumi nonāks mūsu pludmalēs

R. Šiliņš stāstīja, ka zivju audzēšana un akvakultūra nebūt nav slikta – tas viss ir labi un vajadzīgi tautsaimniecībai, bet konkrētā piedāvātā tehnoloģija ir nepieņemama un novecojusi, turklāt Dānijā tā kopš 2019. gada ir aizliegta, tāpēc arī uzņēmums vēlas darboties mūsu piekrastē: “Tātad – tiek plānoti divi laukumi un katrā no tiem būtu 20 vaļēja tipa sprosti, kuros kopā tiktu izaudzēts ap 10 000 tonnu foreļu. Turklāt, lai šīs zivis izaudzētu, gadā nepieciešami ap 12 000 tonnu barības, kas ir milzīgs apjoms. Un, kā mēs visi zinām, gan barības pārpalikumi, gan mēsli paliks jūrā, tie tur pūs, un pēc zinātniskajiem datiem gadā Rīgas jūras līcī nonāks ap 700 tonnām slāpekļa un ap 200 tonnām fosfora, kas radīsies šajā pūšanas procesā un patiesībā ir milzīgs piesārņojuma apjoms. Tas, protams, ietekmēs visu līča ekosistēmu, bet lielākoties risks ir tieši Tukuma novadam, jo, kā mēs zinām, valdošās straumes nāk no Kolkas uz leju, un līdz ar to šie mēsli nepaliks vis Rojā un Mērsragā, bet nonāks Engures, Lapmežciema un Jūrmalas krastā. Ko tas nozīmē – ka aļģu daudzums visdrīzāk palielināsies, un kurš cilvēks vēlēsies jūrā peldēties, redzot šos mēslus jūras krastā.

Vairāk par komiteju sēdē runāto ŠEIT=====>>>>>