Vairāk nekā puse iedzīvotāju katru dienu vai regulāri lieto vienu vai vairākus uztura bagātinātājus. Tie ir pieejami bez receptes, un parasti tie ir tablešu, pulvera vai šķidrā veidā. Parastie uztura bagātinātāji ietver vitamīnus, minerālvielas un augu izcelsmes produktus, kas pazīstami arī kā botāniskie līdzekļi.

Cilvēki lieto šos uztura bagātinātājus, lai pārliecinātos, ka viņi saņem pietiekami daudz būtisku uzturvielu, un lai saglabātu vai uzlabotu savu veselību. Bet ne visiem ir jālieto uztura bagātinātāji.

Dažiem uztura bagātinātāji var izraisīt blakusparādības, īpaši, ja tos lieto pirms operācijas vai kopā ar citām zālēm. Uztura bagātinātāji var radīt problēmas arī tad, ja jums ir noteikti veselības apstākļi. Un daudzu uztura bagātinātāju ietekme nav pārbaudīta bērniem, grūtniecēm un citām grupām. Tāpēc, ja domājat par uztura bagātinātāju lietošanu, konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju.

Uztura bagātinātāji un veselības uzlabošana

Pierādījumi liecina, ka daži uztura bagātinātāji var uzlabot veselību dažādos veidos. Populārākie uztura bagātinātāji ir multivitamīni, kalcijs un B, C un D. vitamīni. Kalcijs atbalsta kaulu veselību, un D vitamīns palīdz organismam absorbēt kalciju. C un E vitamīni ir antioksidanti – molekulas, kas novērš šūnu bojājumus un palīdz saglabāt veselību.

Sievietēm grūtniecības laikā ir nepieciešams dzelzs, un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, nepieciešams D vitamīns. Folijskābe – 400 mikrogrami dienā neatkarīgi no tā, vai tā ir no uztura bagātinātājiem vai bagātināta uztura – ir svarīga visām sievietēm reproduktīvā vecumā.

B12 vitamīns uztur nervu un asins šūnu veselību. Pētījumi liecina, ka zivju eļļa var veicināt sirds veselību.

Bet vienmēr saglabājiet modrību

Daudziem uztura bagātinātājiem ir viegla iedarbība ar nelielu risku. Bet esiet piesardzīgs. Piemēram, K vitamīns samazinās asins šķidrinātāju spēju strādāt. Ginkgo var palielināt asins retināšanu. Garšaugu asinszāli dažreiz izmanto, lai mazinātu depresiju, trauksmi vai nervu sāpes, taču tas var arī paātrināt daudzu zāļu – piemēram, antidepresantu un kontracepcijas tablešu – sadalīšanos un padarīt tās mazāk efektīvas.