Saka jau, kas viss jaunais esot labi aizmirsts vecais. Kārtējais apliecinājums tam ir vakcinēšanās gaita un arī to saistītās peripetijas valstī. Patiešām ļoti gaidījām vakcīnu, dusmojāmies uz bijušo veselības ministri, ka viņa nav pieņēmusi pareizos lēmumus un līdz ar to vakcīnas Latvijā nav pietiekošā daudzumā. Tad nāca baumas par «Astra zenek», ka tā bīstama. Daudzi bija lieli speciālisti un pauda kategoriskus viedokļus par vakcīnas bīstamību utt. Vēlāk šīs baumas pieklusa, un tā vien šķiet, ka tas bija vakcīnu ražotāju konkurences karš. Tad nāca jauns izdomājumu vilnis par čipošanu, par to, ka no vakcīnas gada laikā cilvēks nomirs, ka nevarēs radīt pēcnācējus, ka tiks izjaukta cilvēka dabīgā imunitāte un tamlīdzīgi… Var tikai apbrīnot, cik lieli speciālisti viens otrs sevī sajūtas, izplatot sociālajos tīklos šīs muļķības. Tajā pat laikā ir cilvēki, kurus šīs baumas patiesi biedē. Ja veselība nav tā labākā un daudz kas šai jomā pārciests… Bet tāpēc jau ir medicīnas darbinieki, ārsti, kuriem ir nepieciešamās zināšanas un kuri var sniegt padomu, ir ģimenes ārsti, kas mūs pazīst un kas zina arī visu par mūsu veselību.

Vakcinācijas noliedzējiem sanāk tāda dīvaina situācija: ārsta ieteikumu vakcinēties noliedz, bet tajā pašā laikā nereti bez ārsta palīdzības iztikt nevar. Ar šādu attieksmi izskatās, ka to pūļa imunitāti, kad varētu izbeigt visus ierobežojumus, nesasniegsim pat līdz gada beigām.

Pārsteidzoša ir arī dažu, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu attieksme, kas paziņojuši, ka iekštelpās ieturēt maltīti aicinās tikai tad, kad to varēs darīt visi, arī nevakcinētie. Jā, iespējams, nepatīkama ir tāda šķirošana. Un tomēr… Izskatās, ka tad jau uzņēmējam tā ekonomiskā situācija nav nemaz tik slikta, ja reiz nespēj paskatīties kaut soli uz priekšu un padomāt, kā būs tad, ja jaunā epidēmijas vilnī klientu nebūs vispār? Zinu uzņēmējus, kuri laikā, kad pat nebija pandēmijas, cīnījās par katru klientu…

Varētu jau arī domāt arī tā: esmu vakcinējusies un jūtos daudz maz droši, tāpēc nevajadzētu satraukties par to, ko dara citi. Bet es nevar nedomāt par saviem mazbērniem, vispār par bērniem, kuri nav sasnieguši vakcinēšanas vecumu, jo, kā stāsta bērnu ārsti, tad diemžēl Corona vīruss piemeklē arī bērnus un atstāj arī ļoti nepatīkamas sekas. Ja nebūs sasniegta pūļa imunitāte, risku arī viņiem būs ievērojami vairāk…

Domājot par visiem „par” un „pret”, nācās izdarīt arī visai šokējošu secinājumu: izrādās, ka šajā datoru un augsto tehnoloģiju laikmetā savā domāšanā un nostādnēs neesam tikuši tālāk par līmeni, kāds tas bija apmēram pirms 150 gadiem. Valkas novadpētniecības muzejā tā darbiniece Ligita Drubiņa ir sagatavojusi materiālu par to, kā 1873. gadā Vidzemes draudzes skolu skolotāja semināra vadītājs Jānis Cimze aicinājis iedzīvotājus vakcinēties pret holēru. Tolaik ķeizars bija izsludinājis obligāto potēšanos. Tāpat kā pie mums pašlaik, arī šajā 1873. gadā izplatījās baumas: viena versija, ka muižkungiem ir  izdevīgi, ka potēšanās dēļ mirst tikai veci ļaudis un bērni – tā kā tolaik bija gaidāma zemes reforma, tādējādi muižkungi varēšot saglabāt savas zemes un arī kalpus. Otra versija bija, ka ķeizars rīkošot manevrus un tāpēc nopostīšot apsētos laukus. J. Cimze savā skaidrojumā lieto salīdzinājumu: ”Kad dundurs astē, lops sāk bizot. Citi lopi, to redzēdami, bizo pakaļ. Uzreiz visi bizo. Dundurs paliek, kur bijis, nabaga lopiņi paliek neēduši…… Bizošana ne vien pie lopiem, arī pie cilvēkiem atrodama.” Ir pagājis tik daudz gadu, bet mūsu izpratnē, izglītībā nekas nav mainījies. Vai tiešām bizošana turpinās? Nudien visai mulsinoši…