Beidzot, beidzot iestājies gaismas laiks! Dienas kļuvušas garākas, atgriezies vasaras laiks. Tas vakaros ļauj   ilgāk uzturēties laukā un klausīties pavasara putnu dziesmās. Un kurš gan tagad, pavasarī, vairs domā par miegu?! Mostas lāči, mostas visa dzīvā radība, arī koki, krūmi, puķes: citas jau uzziedējušas, bet citām pumpuri, izspraukušies no zemes, sola cerību uz skaistu ziedēšanu. Arī cilvēki vairs nevar nosēdēt istabā, bet gan dodas laukā, mežā, dārzā, vēro briestošos pumpurus un mēģina izzīlēt, vai būs salnas, vai būs lieti,  vai dārzi skaisti noziedēs un rudenī būs bagāta raža. Tautas ticējumos šai jomā atvēlēta visai liela sadaļa. Vai piepildās? Tas jāizmēģina katram pašam. 

Un kaut arī pēc seniem paradumiem pavasara Saulgrieži jau nosvinēti, Lielā diena pie mums ir atnākusi tik un tā. Un svinēsim to tā, kā katram pašam vislabāk tīk: krāsosim olas gan pēc senču jau sen apgūtām receptēm sīpolu un alkšņu mizās vai melleņu ievārījumā, gan arī modernāk, piemēram, ar speciālām lakām, nospiedumus atstājošiem papīriņiem, zilajiem kāpostiem u.c. Un vēl katram pašām jāizdomā, kā panākt, lai dabūtu vajadzīgo raibumu tai olai, ar kuru piedalīties izstādē. Dažkārt tādējādi top īsti mākslas darbi.  Un, protams, Lieldienas nav iedomājamas arī bez pavasara spēka dzēriena – bērzu sulām. 

Citi apmeklēs sabiedriskus pasākumus, ko būs noorganizējuši kultūras darbinieki. Arī tajos kopsim tautas tradīcijas: šūposimies, lai vasarā nekož odi, ripināsim olas, dosimies olu kaujā. Varbūt kaut kur folkloristi mācīs putnu dzīšanu, latviešu tautas dziesmas, dančus un rotaļas. Kad gan vēl kopt latviskās tradīcijas, ja ne gadskārtu svētkos!?

 Kristīgās pasaules ļaudis dosies uz baznīcu, lai svinētu Kristus augšāmcelšanās svētkus.  Ikviena cilvēka dzīvē, pat tāda, kurš kristīgo pasauli noliedz, ir brīži, kad jāapstājas no trakā dzīves skrējiena un jāpārdomā. Varbūt ir vērts ieklausīties TV raidījumā «Lielās Patiesības» un meklēt atbildi gan pie zinātniekiem, gan garīdzniekiem? Protams, tā ir katra paša saprašana un izvēle. Bet tas jau nemazina Lieldienu un tradīciju nozīmi mūsu katra dzīvē. Un nereti gan kristīgās, gan senās latviešu tautas tradīcijas itin labi sadzīvo viena ar otru. Turklāt, šķiet, ka vienotiem mums šajā nemierīgajā pasaulē ir jābūt vairāk nekā jebkad agrāk. Tāpēc visiem noderēs tautas dziesmā iekodētā lūgšana: ”Vij, Dieviņ, zelta viju visgarām jūras malu, lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt!”