Rudenim bez visa tā skaistā un liriskā, kas tam neapšaubāmi piemīt, diemžēl tiek pierakstītas arī spējas no miega modināt visdažādākās hroniskās kaites. Un ne tikai tās, kas liek miesai sašļukt, bet arī slimības, kas retina garīgos spēkus.

Šodien pasaulē un pirmo reizi arī Latvijā tiek atzīmēta Psihiskās veselības diena, īpaši aicinot pievērts uzmanību depresijai un tās izpausmēm. Kā uzsver eksperti, Latvijā vismaz 120 000 cilvēku ik dienu sastopas ar nozīmīgiem depresijas simptomiem, kas, tos ignorējot, nekur jau paši no sevis nepazūd. Tieši pretēji, nereti cilvēks arvien vairāk noslēdzas sevī, ieslīgst grūtsirdībā, arī it kā ikdienišķu funkciju veikšana – ēst gatavošana, mājas sakopošana, došanās uz darbu vai kādu pasākumu – sāk sagādāt arvien lielākas problēmas. Un, kas jo sāpīgāk, garīgās ciešanas nereti it kā fiziski veselus, it kā darbspējīgus cilvēkus noved līdz pašnāvībai. Pašnāvību skaita ziņā (2011. gadā 440 gadījumu) Latvija stabili ieņem trešo vietu Eiropas valstu vidū…

Kāpēc mums, it kā veselajiem tas vispār būtu jāzina? Ik viens no ekspertiem nebeidz vēlreiz un vēlreiz atgādināt – jebkuru garīgu saslimšanu, tai skaitā depresiju, kā pirmie pamanīs sasirgušā tuvinieki. Redzēs, pamanīs, ka mainījusies uzvedība, ka cilvēks arvien regulārāk un pastāvīgāk ir nomākts, ka tas, kas reiz sagādājis prieku, viņu vairs pat nesaista u.tml. Vismaz tā vajadzētu būt…

Taču nereti, ja būsim godīgi, mums rūp viss – deputātu “netīrā veļa”, bedrainās ielas un sāls cenas, bet par tuvākajiem kaut kā piemirstas. Labākajā gadījumā, ja ko pamanīsim, uzsauksim, lai “beidz tēlot” un “saņemas”! Tomēr, kaut reizi gadā varbūt jāatceras, ka psihiskas saslimšanas nav vis kāda iedomas, vai farmaceitu jaunizgudrojums, bet gan pavisam reāla problēma, ar iespējami letālām sekām. Kas turklāt var piemeklēt katru no mums. Ja esam daudz maz domājoši un vismaz vidēji emocionāli cilvēki.