Izvēlēsimies darītājus, ne runātājus

Nesen nācās piedalīties kādas sabiedriskās organizācijas valdes vēlēšanās, kurās tika piedzīvota faktiski jau visiem labi pazīstamā situācija, ko pauž latviešu tautas sakāmvārds: neskaties uz maniem darbiem, bet klausies manos vārdos. Un tas nostrādāja! Viens no priekšsēdētāja amata kandidātiem vadījis biedrības darbu līdz šim, turklāt labi veicis daudzus biedrībai un tās pastāvēšanai ļoti nozīmīgus darbus, ko iepriekšējās biedrības valdes nebija iespējušas pat pārdesmit gadu laikā. Jāatzīst gan, ka šis kandidāts patiešām nebija pietiekami labi sagatavojies vēlēšanu cīņai, jo acīmredzot uzskatīja, ka vairāk runā tieši padarītie darbi, ne skaistas un lišķīgas valodas. Savukārt otrs kandidāts, kurš arī uzvarēja vēlēšanās, kopsapulces dalībniekiem – vēlētājiem – piedāvāja to, kā biedrībai šobrīd patiešām trūkst – atpazīstamību un iespējas piedalīties dažādos projektos. Padomājot par šo dziļāk, rodas jautājums: šis otrs kandidāts bija valdē jau pirms vēlēšanām, tad kāpēc nestrādāja, neveicināja atpazīstamību, nepiesaistīja projektus? Savukārt sapulces dalībnieku – attiecīgās biedrības biedru (vēlētāju) aktivitātes lielākoties aprobežojās tikai ar piedalīšanos sapulcēs un noorganizētajos pasākumos, kas pandēmijas dēļ pēdējos divos gados bija pieklusuši, tāpēc pieļauju domu, ka daudziem nebija vajadzīgās informācijas…

Papētot dziļāk, kur un kā jaunievēlētais biedrības vadītājs darbojies, redzams, ka savas darbības lauciņus mainījis kā zeķes, un ilgi jau arī nebija jāgaida – pāris dienas pēc vēlēšanām jau viņu televīzijas ekrānā redzam kādas partijas politiķu sanāksmē, gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām. Izskatās, ka amats biedrībā bija nepieciešams kā batuts, lai palēktos uz Saeimu, jo, ja kādā jomā vēlas nopietni strādāt, diez vai šāda mainība un nenoteiktība nosprausto mērķu sasniegšanu sekmēs. Dzīvosim – redzēsim.

Par šo visu varētu nerakstīt un nedomāt, ja vien 1. oktobrī nebūtu gaidāmas 14. Saeimas vēlēšanas, kas jau ierasti noteiks mūsu valsts turpmāko dzīvi un attīstību. Taču šoreiz tās notiek tiešām vēsturiski izšķirīgā laikā…

Diemžēl arī Saeimas vēlēšanās vērojama visai līdzīga situācija: solītāji un runātāji jau pilnā spēkā veic savus aģitācijas darbus, izmantodami gan situācijas, ko radīja pandēmijas uzliesmojums, gan karu Ukrainā. Katru ne pārāk veiksmīgo prezidenta vai premjera izteikto frāzi nereti apspēlē medijos, sociālajos tīklos it kā tas būtu kaut kas ļoti būtisks, pats galvenais un noteicošais notikumu tālākajā virzībā…

Manuprāt, šajā sarežģītajā situācijā pašreizējai Saeimai un valdībai nācās pieņemt visai daudz neordināru, nepopulāru, bet vairāk vai mazāk pareizu lēmumu. Ģeopolitiskā situācija pašlaik liek domāt, ka rudens un turpmākā ziema sagaidāma visai smaga. Līdz vēlēšanām, līdz 1. oktobrim, ir vēl nedaudz laika. Tāpēc katram, kurš jūtas par mūsu valsti atbildīgs, nevajadzētu paļauties tikai uz reklāmām, pašslavināšanos un solījumiem, bet gan vēl ir iespēja pārdomāt, ir iespēja medijos izpētīt un izvērtēt katra Saeimas deputāta kandidāta veikumu, lai izvēlētos labākos, spējīgākos politiķus – deputātus. Lai Latvijai svarīgus lēmumus pieņemtu darītāji, ne runātāji un siltu, puslīdz labi apmaksātu amatu tīkotāji. Tas ir atkarīgs no mums – vēlētājiem. Kādus priekšstāvjus izraudzīsimies un ievēlēsim, tā arī dzīvosim.