Ko nozīmē paļauties uz to, ko esi ievēlējis?! Tas nozīmē, ka esi paļāvies uz cilvēkiem konkrētās partijas vai apvienības sarakstā, esi paļāvies uz viņu darbiem un to, ka viņu mērķi un līdzekļi, lai tos sasniegtu, būs godīgi un vērsti uz kopīga labuma gūšanu. Ka viņi – pašu valdības deputāti – rīkosies atklāti un ka viņu lēmumus nevadīs varas apziņas vadīta augstprātība…

Diemžēl cilvēkus parasti pārbaudot ar četrām lietām – ar mīlestību, par ko šoreiz nerunāsim, ar draugiem, kurus paši izvēlamies un kas varētu būt diskusijas vērts temats, jo ar tiem cieši saistīti nākamie divi pārbaudījumi – ar varu un naudu. Acīmredzot ir cilvēki, kam, nokļūstot pašvaldības amatos, ir grūti atcerēties, ka vara un nauda nav pašu – ka varu ir devis vēlētājs, bet naudu – nodokļu maksātājs. Diemžēl tā tas noticis arī Tukumā, kur valdošajai, ar tiesiskuma un taisnīguma partijām kopā nākušajai koalīcijai varas, naudas un vērtīgu amatu jautājums ir kļuvis svarīgāks par visu. Pirms pāris gadiem tas izgaismojās caur Pārupes ielas negaidīto rekonstrukciju, kas tapa ar meliem un viltu – bez projekta, bez paredzētā uzņēmēja līdzfinansējuma un nebija tur arī degradētas teritorijas, ar ko varētu attaisnoties. Bija arī lēmums par atkritumu apsaimniekošanu, pirms tam – koģenerāciju lietas… Nākamais redzamākais varas klupiens – bērnudārza «Pasaciņa» konkurss šovasar, kas tieši vai netieši, bet pēc uzņēmēju un opozīcijas rosinājuma beigu beigās izraisīja šonedēļ notikušo izpildvaras vadītāja maiņu. Jāpiebilst, pēkšņo, jo, lai arī izpildvaras vadītājs slimoja jau trīs mēnešus un bija pārrunas par jaunu kandidātu, par tūlītēju varas maiņu nekas neliecināja. Taču…

Jau daudzkārt par to ir runāts un rakstīts, ka, balsojot par konkrētu deputātu vai partiju, vēlētājs pavisam noteikti nedomā, ka tā vairāk laika pavadīs aizmuguriskās sarunās un, bīdot lietas tā, lai labums – amati vai vērtīgāki iepirkumi – tiktu tikai pašiem un sponsoriem, nevis vēlētājiem-nodokļu maksātājiem. Tāpēc, kad rakstām “negaidīta” sēde vai “pēkšņs” lēmums, mēs patiesībā tiražējam melus, jo partiju leksikā šāda vārda nemaz nav – viss ir jau laikus pārrunāts, norunāts un sarunāts. Un tas, ko iedzīvotāji reizēm (jo ļoti daudz kas jau ir iepriekš noslepenots) redz domes sēdes translācijā, šīs aizmugures sarunas padara likumīgas. Vai jūs varat noticēt, ka, ieceļot amatā jaunu izpilddirektoru, nevienam no klātesošajiem pozīcijas deputātiem nebija pat viena – kaut teātrim sagatavota – jautājuma?! Bet nebija, jo, kā jau minēju, viss jau iepriekš bija izrunāts, sarunāts un nokārtots. Kā teica pašvaldības vadītājs, ar ”man dotajām tiesībām” (?)…

Bet viņam bija alternatīva – izsludināt konkursu, pārcirst politiskās atkarības grožus un parādīt saviem vēlētājiem, ka dome ir gatava attīrīties. Taču, kā jau sākumā rakstījām, varai piemīt blakne – augstprātība, kas neļauj atkāpties no partiju līgumiem un ambīcijām. Un tas nekas, ka citās pašvaldībās, kur, iespējams, partiju saiknes nav tik ciešas un kur partiju bosi neregulē satiksmi, tiek rīkots konkurss un dota iespēja ikvienam ar atbilstošu izglītību kandidēt uz kādu no vakantajām amatu vietām. Tātad nav baiļu, ka var nākt zinošāks, un, iespējams, arī neietekmējamāks kandidāts. Tukuma gadījums liek domāt, ka varas partijām pašvaldība ir kā pašu īpašums, kurā nav citu nosacījumu, kā tikai tas, ka jāvalda savējiem. Bet par to, ko šai ziņā domā vēlētāji, šobrīd var nelikties ne zinis. Varbūt, ka vēl var.