Brīvprātīgi-piespiedu kārtā īsi pirms vēlēšanām diezgan smalki nācās iepazīties ar visiem 19 uz 14. Saeimu startējušo deputātu kandidātu sarakstiem. Blakus parādība šim pasākumam bija pāris secinājumu, kas tobrīd varbūt vēl bija tikai intuitīvi, jo īsti nebija ne laika, ne resursu tos tiešām pārbaudīt. Taču tagad – vien nedēļu pēc vēlēšanā – šie secinājumi rādās arvien ticamāki…

Viens. Vētījot kandidātu profilus, nācās secināt, ka dažs labs savu pieteikumu Centrālajai vēlēšanu komisijai vienkārši pārspīlēti izdaiļojis, neaizmirstot pieminēt arī to, kādai draudzei piederīgs un ar ko reizēm kopā dodas medīt. Atsevišķos gadījumos bija nojaušams, ka nodarbošanās, teiksim tā, ir  pašu izdomātas, lai, ļoti iespējams, kandidāts mūsu acīs izskatītos mazliet nopietnāk. Tam laikam arī domātas, piemēram, visas tās kandidāta nosauktās biedrības, kurās viņš it kā aktīvi darbojas un kas lielākoties dibinātas vien pēdējā gada robežās vai pat pavisam īsi pirms vēlēšanām. Nu, piemēram, tāds, maigi izsakoties, interesants kandidāts kā Valentīns Jeremejevs («Tautas varas spēks»; vēlēšanā nesasniedza 2% robežu) bija iemanījies izveidot «Neatkarīgo skolotāju arodbiedrību». Vai tajā darbojas kaut viens pedagogs, jo, cik zināms, pats Valentīns nav šīs profesijas pārstāvis, drošu ziņu nav. Tad vēl bija virkne neko daudz neskaidrojošu ”pašnodarbināto” un pāraugušu “studentu”, kas radīja pamatotas aizdomas, ka kandidāti vienkārši mēģinājuši izvairīties no ne tik uzrunājošā vārda ”bezdarbnieks”, kas – gribi negribi – tomēr bija jāieraksta konkrētajā CVK ailītē. Vienā gadījumā šīs aizdomas arī pilnībā apstiprinājušās – ievēlētā tiktokere Glorija Grevcova («Stabilitāte!»), kas kādu brīdi kādā gaterī bija pastrādājusi par, šķiet, malkas krāvēju, sevi nepakautrējās uzdot par šī uzņēmuma “padomnieci”! Teiksim tā, ne pārāk pieklājīgs uznāciens uz Latvijas politiskās skatuves, pat nepieminot šīs topošās deputātes regulāro un sociālajos tīklos izplatīto Krievijas propagandas atgremošanu.

Otrs novērojams, kaut ne tik tieši pierādāms: šķiet, ka daļa kandidātu sarakstu bija nu pārlieku cieši saistīta. Un ne tikai tajā ziņā, ka iesākumā dalījās un mainījās ar deputātu kandidātiem, arī savas programmas tie bija veidojuši nu aizdomīgi līdzīgas, atsevišķos punktos – pat identiskas. Tas, gribot negribot, uzbur ainiņu, kurā norūpējušies vīri kamīna gaismā un dzērienu glāzēm rokā kaļ savu lielo vēlēšanu plānu. Sak, uztaisīsim kādas trīs partijas, kas ir gana skaļas un sola visādus debesu brīnumus, un tad vienu – mazliet mērenāku, kas uz trakā trokšņa fona izskatīsies pat tāda kā saprātīgāka, kaut vēstījums diez ko neatšķiras. Nu tur “režīms“ un “viss slikti“, sākot ar vakcinācijas politiku un beidzot ar bērna piedzimšanas pabalstiem Latvijā, kas, nez kādēļ, neesot vairāku tūkstošu eiro apmērā. Iespējams, aprēķins šajā gadījumā bijis viens – ka elektorāts, kuru tieši šie temati uzrunā, izdarīs “saprātīgāko“ izvēli vai arī, ja nu pēkšņi vairākām līdzīgi domājošām apvienībām tomēr izdotos pārvarēt to kritisko 5% slieksni, lai ierāptos Saeimā, varētu itin ērti dažādos jautājumos bloķēties un kopumā “maisīt gaisu“ tā, ka maz neliekas.

Diemžēl aizdomas tieši par šo pēdējo variantu rodas arī attiecībā uz sākotnēji pieteikto profesionāļu kopumu jeb «Apvienoto sarakstu». Kad jaunā saraksta apskāvienos metās «Latvijas Zaļā partija», dievojās taču, ka mūkot no ilggadējās Aivara Lemberga ietekmes, kas nepastrīdami valda «Zaļos un zemnieku savienībā». Viss it kā loģiski, ņemot vērā, ka izbijušajam Ventspils mēram šobrīd būtu jāatrodas apcietinājumā, nevis jātēlo pavisam slimiņu, vienlaikus saulaini smaidot priekšvēlēšanu video uzrunās. Tomēr jau īsi pirms vēlēšanām, tāpat kā šī brīža koalīcijas sarunās, kā trusis no cepures vai pat āža kāja no bikšu staras, izlīdis, piemēram, «Apvienotā saraksta» bīdītais “ostu jautājums“! Mērķis – reformu pārskatīt!? Te savukārt vietā būtu atgādināt, ka pret reformu, kas pēc būtības paplašina valsts lomu lielajās ostās un nepieļauj līdzšinējo oligarhisko šeftēšanos tajās, visplašāk spirinājās tieši ZSS Saeimas frakcija, jo īpaši, runājot par Ventspili, kur līdz šim itin brīvi un pēc savas izpratnes darbojies jau pieminētais A. Lembergs (un par šīm darbībām – arī apsūdzēts). Tāpat, ja ne gluži programmā, tad vismaz priekšvēlēšanu sarunās jeb solījumos dzirdēts, ka varētu tapt “pārskatīta“ arī Administratīvi teritoriālā reformu un citi līdzšinējās valdības darbi. Iespējams, un pat ceru, ka maldos, tomēr uz šī fona visa tā ņemšanas ar “ideoloģiskajām nesaderībām“ topošās koalīcijas sarunās, arvien vairāk sāk izskatīties kā dūmi vien, dūmi vien…Bet dūmi – vājam īsto interešu aizsegam.