Pašlaik dažādu mediju redakcijas apceļo ziņa par to, ka lauku Atbalsta dienests pieņem iesniegumus programmai «Skolas auglis». Engures novada domes sēdē kāds no deputātiem ierunājās, ka līdz 15. septembrim šai programmai jāpiesakās. Tā kā deputātu vidū ir arī divu skolu direktori, izvērtās arī neliela diskusija. Engures vidusskolas direktors Jānis Pūce bija skeptisks, ka tik ar to skolas augli neiznāk tāpat kā ar skolas pienu… Par spīti visām formalitātēm un noteikumiem, kas skolas piena izdalīšanu daudzas skolās sarežģī, Engures vidusskolā esot programmu uzsākuši. Taču pārsteigumi tikai tad sākās: vispirms jau piens bija jāved no Valmieras, turklāt vēl divprocentīgais, ko bērni esot jau paguvuši nosaukt par zilo pienu un labprāt neesot dzēruši. Beigu beigās programma pačibēja, un ne tikai Engurē, bet arī citās skolās, jo, sākoties krīzei, valstij pietrūka līdzfinansējuma, bet bez tā Eiropas Savienība līdzekļus nepiešķir. Jāatzīst, ka bija arī tādas skolas, kuru vadība sevi ar pūlēm sarūpēt bērniem iespēju bez maksas katru dienu izdzert glāzi piena nemaz neapgrūtināja. Bet ne jau visi skolas bērni ir izlutināti un ēd tikai čipsus, piedzerot kolu. Skolotāji zina arī stāstus par to, ka visai lielai daļai skolēnu brīvpusdienas ir teju vienīgā kārtīga ēdienreize dienā. Šie skolēni no piena glāzes neatteiktos… Bet nu, kad skolas piena programma faktiski ir izgāzusies, modē nāk skolas augļu programma. Skolas augli skolēni varētu saņemt no 2011. gada 11. janvāra. Tas varētu būt bumbieris, ābols, lielogu dzērvenes vai dārzeņi – kāposts, kolrābis, burkāni vai kāļi. Turklāt minēts, ka augļus un dārzeņus attiecīgajai programmai nedrīkst piegādāt no saimniecības, kas atrodas tālāk par 300 km no skolas. Tā kā mūsu bijušā rajona robežās ir daudzi augļu un dārzeņu audzētāji, tad piedalīšanas programmā varētu būt vieglāk īstenojama. Cerēsim, ka šoreiz paveiksies un skolas augļi trāpīs paredzētajā mērķi, bagātinot augošās jaunās paaudzes ēdienkarti un veicinot veselīgas ēšanas paradumus…