Dažkārt tautā saka, ka neesot ļaunuma bez labuma. To gribētos attiecināt uz problēmām, kādas radās piensaimniecībā, kad pārstrādes uzņēmumi krasi samazināja piena iepirkuma cenu.

Piena ražotāji paši sāka meklēt iespējas tirgot pienu, biezpienu, krējumu. Un – laikam jau jāsaka, ka pirms tam mākslīgi radītās barjeras tiešajai tirdzniecībai noņēma. Arī pircējiem labi – pavērusies iespēja tikt pie svaigiem, lielražotāju pārstrādes nesamaitātiem produktiem. Turklāt nereti par ievērojami zemākām, tomēr izdevīgākām cenām gan piedāvātajam, gan pircējam. Varam atkal baudīt, kā garšo kārtīgs rūgušpiens; desa, kas ir no gaļas, nevis no sojas un konservantiem; kūpinājumi, kas nav neierastu garšvielu un konservantu šķīdumā izmērcēti un elektriskajā krāsnī apcepināti. Zinu, ka šīs rindiņas nepatiks lielražotājiem un viņu lobētājiem, ka tūdaļ sāksies diskusijas par drošu pārtiku, cilvēku veselību utt. Taču ir pētījumi, kuros pierādīts, ka vienāda vecuma teliņi vienā grupa dzirdināti ar pasterizētu pienu, otrā ar nepasterizētu un veselīgāki bijuši pēdējie. Arī šajā nu jau pagarajā laikā, kamēr atļauta tiešā tirdzniecība no zemnieka, nav dzirdēts, ka kāds ar šo produkciju būtu saindējies.
Bet nu uzzinām, ka zemkopības ministrs un iekšlietu ministre veido koordinācijas grupu, kurā strādāšot gan Pārtikas un veterinārā dienesta, gan Ekonomikas policijas, Valsts policijas, Finanšu policijas un vēl citas atbildīgu institūciju darbinieki, kas stigri kontrolēšot iespēju tirdzniecībā nonākt nedrošai pārtikai un apiet nodokļus. Tā vien izskatās, ka ar lielgabalu atkal gribam šaut uz zvirbuļiem. Zīmīgi, ka paralēli šīm aktivitātēm sākusies kampaņa par AT pienu – pienu, kas apstrādāts augstā temperatūrā, tikai tāds esot drošs pārtikā.
Tagad, kad pēc ilgāka laika atkal esam iepazinuši dabisku produktu priekšrocības, kad pamazām rodas aizvien vairāk mājražotāju, valdības aktivitātes rada bažas, vai tik no vanniņas ar ūdeni neizlejam ar visu bērnu. Jau atkal…