Uz viena ceļa kājāmgājējs, riteņbraucējs un autovadītājs
Uz mūsu ceļiem aizvien vairāk parādās riteņbraucēji: gan tie, kuri velosipēdu izmanto, lai nokļūtu uz darbu, skolu, kādu citu vietu, gan tādi, kuri ar riteni devušies garākā tūrisma ceļojumā vai riteņbraukšanu brīvajā laikā izmanto kā treniņnodarbības labas sportiskās formas uzturēšanai. Tukumā un dažos lauku ciematos radušies arī veloceliņi, atsevišķās vietās – īpaši apzīmētas meža takas. Un tomēr, lai kaut vienā no šiem maršrutiem nonāktu, riteņbraucējam ir jāizmanto šoseja un ielas, kurās nav riteņbraucēju celiņu. Tādējādi uz viena ceļa plaknes jāsadzīvo gan autobraucējiem un riteņbraucējiem, gan riteņbraucējiem un gājējiem, gan dažviet visiem trim kopā.
Bet tā sadzīvošana ne vienmēr ir veiksmīga. Diemžēl nereti kopbūšanas notikumi ir visai traģiski. Tiesības atrasties visiem uz ceļa ir vienādas, tikai katram ir jāievēro savi noteikumi. Velosipēdistiem ir jābūt redzamiem! Tuvojas rudens tumšie vakari un rīti. Pamēģiniet tumšā, lietainā laikā, kad automašīnas gaismās atspīd asfalts, laikus ieraudzīt velosipēdistu, ja viņam nav atstarojošās vestes! Milzkalne ir pietiekami tuvu Tukumam, lai uz skolu varētu doties ar velosipēdu. Bet šādos apstākļos uz ceļa es kā velosipēdists droši nu nekādi nejustos. Nu tik ļoti ir nepieciešams uzbūvēt vēl tos, apmēram, trīs kilometrus celiņa, lai savienotu veloceliņu līdz Tukuma robežai ar Milzkalnes ciemā esošo!
Diemžēl šī un vēl citas iespējas veloceliņu infrastruktūras nodrošināšanā ir atkarīgas no finansiālajām iespējām. Ja iespēju nav…
Bet ir lietas, kuras ir atkarīgas no mums pašiem – velo un autobraucējiem. Autobraucēji, nu neskatīsimies uz velobraucējiem kā uz satiksmes kavētājiem! Piebremzēsim, apbrauksim ar drošu līkumu, parādīsim pagriezienu. Un savukārt velobraucējiem jāatceras, ka pār gājēju pārējām ar velosipēdu var pārvietoties vien tad, ja tās ir regulējamas, bet, pārvietojoties pa neregulējamām gājēju pārejām, no velosipēda joprojām ir jānokāpj. Un ne jau tāpēc, lai autovadītājiem īpaši izpatiktu, bet gan tāpēc, ka pārvietošanās ātrums ar velosipēdu ir pietiekami liels, lai autovadītājs tik pēkšņi nenoreaģētu…
Jā, nebūtu slikti, ja visai pretrunīgi vērtētajās tikumiskās audzināšanas vadlīnijās 12 bērnos un jauniešos izkopjamo tikumu vidū būtu minēta arī līdzcietība, savaldība un tolerance.









