Gribējās jau izpatikt un – pārmaiņas pēc – uzrakstīt ko jauku, piemēram, par saulaino laiku un tik smukajām koku lapām. Bet, piedodiet, kļūda ražošanā – nu tā vien prāts nesas uz visādu globālu un pavisam lokālu problēmu apzelēšanu.

Redz, tikko plašākai publikai tiek atrādīts ilgi tapušais un, protams, ne pa lēto nākušais dokuments, kurā ierēdņi mēģinājuši pieslīpēt savu pareģošanas mākslu. Viņuprāt, Latvijā jau pēc nieka 20 gadiem būs pavisam jauka dzīvošana un būšot īsta sociālā vienlīdzība – visvienlīdzīgākā visā Eiropā! Pašlaik, kā atzīst paši pētījuma veicēji, ar to vienlīdzību gan esot pavisam čābīgi, jo sociālā budžeta apjoms ir bezgala mazs un pat turpinot sarukt, kaut lietiņas, kas ikdienā cilvēkiem nepieciešamas, maksā arvien vairāk, daudzkārt vairāk. Fakts, ka neesam bagāti, lai neteiktu – esam nabagi, manuprāt, ir vispārzināms, bet ko šie stratēģi – pētījuma veicēji piedāvā? "Nepieciešams padziļināti izvērtēt sociālās nevienlīdzības struktūru un tās iemeslus, lai precīzāk identificētu esošās un potenciālās nabadzības riska grupas, vēlāk veicinot šo grupu materiālo stāvokli. Turklāt jāpārskata Latvijas nodokļu un sabiedrisko pakalpojumu sistēma, kurā ir jāveic nepieciešamās reformas." Jāveicina filantropijas izpausmes sabiedrībā, piemēram, slavinot lielākos ziedotājus, kā arī jādomā par pakalpojumu, piemēram, veselības aprūpes, izglītības un pat sabiedriskā transporta pieejamību trūcīgākajai sabiedrības daļai. Teiktu – viedi vārdi, ja vien nebūtu tāda klusa pārliecība, ka tā ir vien tāda tukša muldēšana. Šādu stratēģiju, kas klīst pa ministrijām un kurā katrs ierēdnītis, kam nav slinkums, kaut ko iekleksē, esot jau teju simts. Bet vai valsts politikā, kas ir tāda – nu mazliet, khm, iznīcinoša pret to sociāli apbižotāko slāni – kaut kas ir mainījies?
Jau gara acīm redzu, kādi mēs visi 2030. gadā būsim vienlīdzīgi. Nabagi… Bet toties vienlīdzīgi! Protams, tomēr cerot, ka ierēdnīšu pareģojumi būs precīzāki par manām drūmajām vīzijām.