Iekāpjot auto, gadījās noklausīties ziņu izlaiduma pašu noslēgumu, kur man nepazīstama balss nobēra šī brīža aktualitātes Latvijas ekonomikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni –  “viss slikti“ –  IKP  kritums rādās 3,1% apmērā. Taču piesardzīgi priecīgāku darīja secinājums, ka tā tomēr esot mazdrusciņ mērenāka lejupslīde, ja salīdzina ar dramatisko situāciju šī gada pavasarī, kad «Covid-19« Latvijā iesoļoja pirmo reizi. Bet pat tik pieticīgi prieki bija īsi, jo jau pēc brīža tā pati balss nepiedienīgi optimistiskā tonī pavēstīja…būs vēl sliktāk! Vai vismaz uzlabojumus vēl šajā gadā gaidīt vienkārši nav vērts un, visticamāk, vienīgais, uz ko cerēt, ka pēc iespējas drīzāk parādīsies plaši pieejamas un – kas ne mazāk svarīgi – drošas vakcīnas. Līdz tam… Nu līdz tam, visticamāk, nāksies saraut jostu vēl ciešāk, it īpaši, ja pagadījies darbs tādā sfērā, ko arvien stingrākie ierobežojumi ietekmē vistiešāk.

Noklausoties šo ziņu, nez kāda asociatīvā ķēde (laikam, lai mazāk būtu jādomā par pandēmijas ēnainajām pusēm) mani aizveda līdz dažādu profesiju apcerēšanai un to iespējām reaģēt uz straujām, bet tikpat labi – vienkārši pārmaiņām. Darba tirgus tendenču pētnieki jau ik pa laikam izmet kādus zinātniskos datus, bet reizēm – vienkārši prātuļojumos balstītus topus par to, kuras profesijas, piemēram, jau 2030. gadā būs pasaulē vispieprasītākās, bet kuras – uz izzušanas robežas. Pie tām pirmajām jau tuvākajā desmitgadē vadībā izvirzās dažādi medicīnas sfērā strādājošie, īpaši jau aprūpētāji. Tāpat aktualitāti nezaudēs programmētāji, inženieri, finanšu un arī interneta iespēju pārvaldītāji, menedžeri. Toties nosacīti nīkulīgāko nodarbošanos topos figurē gan tādi darbiņi, kas jau šobrīd šķiet ir kaut kur paslēpušās (piemēram, datu ievades operators, telemārketinga darbinieks, arī dispečers un lietvedis), gan šodien vēl itin darba tirgū pieprasītas profesijas. Proti, nākotnes pareģotāji uzskata, ka nebūs vairs ne kasieru veikalos, ne šuvēju uzņēmumos, tāpat, piemēram, ātro uzkodu gatavotāju – to visu izkonkurēšot automatizēta ražošana. Bet tāpat “jūriņā aizpeldēs”, piemēram, zvejniecības nozare, kas gan ne tādēļ, ka roboti aizstās cilvēkus uz klāja, bet gan iztukšoto jūru dēļ, brīdina zinātnieki. Vēl ar skumjām arī jāatzīst, ka apdraudēto lokā bieži tiek pieminēti arī pastnieki, tāpat tipogrāfijas darbinieki, kas savukārt liek jau pavisam nopietni aizdomāties par drukāto mediju ne tik spoži zīmēto nākotni…

Lai vai kā – ko darīt, ja esi ietrāpījies kādā, kā dažam šķiet, pavisam neperspektīvā sfērā? Nu, kā eksperti saka, nekas cits neatliek – būs vien jāmācās, jāpārmācās un, vajadzības gadījumā, to jādara pat vairākkārt. Un varbūt tieši pandēmijas laiks, kad dažādi kursi ir vien viena klikšķa tālumā, ir īstais brīdis, kad neba nu gluži nākotnes, bet pašam sevis dēļ kaut ko jaunu apgūt. Lūk, arī labā ziņa – iespējas ir, tik jāķeras klāt un jāiegulda pašam sevi – šodienas un arī rītdienas labā.