Teju kauns atzīties, bet, iespējams, arī es esmu kļuvusi par ”stingrās rokas” piekritēju. (!?) Kāda gan cita iemesla dēļ gan būtu bijusi tik priecīga, dzirdot, kā trešdien notikums valstī raksturo divas no trim Latvijas augstākajām amatpersonām – Ministru un Valsts prezidents.

Lai arī vairākas reizes atkārtojis, ka valsts konstitucionālā sistēmā viņam nav daudz iespēju ko izlemt un noteikt, Edgars Rinkēvičs tomēr visiem saprotamā, tā teikt, ”cilvēku” valodā, turklāt īsti un kodolīgi raksturoja teju visas lietas, kas šobrīd nodarbina iedzīvotāju prātus. Un, izrādās, Prezidents tomēr nesēž stikla kalna kristāla tronī, skats no kura tuvās apkārtnes problēmas īsti neķer. Izrādās, viņš, atšķirībā, piemēram, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ne tikai redz, bet arī saprot, ka vairumam vētrā cietušo mazpilsētās, kā arī laukos nekādus kredītus postījumu likvidēšanai neredzēt kā savas ausis! Pavisam vienkārša iemesla dēļ, – jo viņi saņem tikai mazliet virs minimālās (620 eiro) algas vai arī iztiek ar pensiju. Un ar tādiem bankas jau pat nerunā. Gluži tāpat kā tās nerunā arī ar ģimenēm, kurās aug vismaz divi mazgadīgi bērni. Jā, arī pat tad, ja vecāki pelna salīdzinoši labi, vismaz vidējās algas līmenī (~1300 eiro), šādas ģimenes ir bankām un to kredītpolitikai neinteresantas. Un rezultātā, ja nebūtu saprātīgu cilvēku pašvaldībās, līdzcilvēku atbalsta un, kā šobrīd, arī Prezidenta redzīgās acs, šķiet, ka daudzviet situācijas pēc krusas posta darbiem tiešām būtu un arī paliktu galēji traģiskas…

Nemaz neslēpšu, ka vēl viena ”ogu maize” preses konferencē man bija vārdi, kas veltīti uzņēmuma «Sadales tīkli» vadībai un Regulatoram. Drosmīgi, jo Rinkēvičs ļoti pieklājīgi un tajā pašā laikā nepārprotami nosauca abus briesmīgi neatkarīgos un tāpēc arī publiskā telpā teju neaizskaramos vadoņus gan par nekompetentiem, gan nekaunīgiem, gan vīzdegunīgiem, un, kas svarīgāk, nosauca arī viņu rīcību par nepieņemu. Tātad – pārskatāmu?! Pirmo reizi kāds, kas, gribas domāt, nav populists, bet tomēr saprot, kas nodarbina cilvēku-parasto prātus?… Ceru gan arī, ka Valsts prezidentam ir/būs gana saprātīgi padomdevēji, kas arī spēs turpmākajās diskusijās pamatot, kāpēc gan ar «Sadales tīkla» noteiktajiem, gan Regulatora apstiprinātajiem tarifiem tiešām kaut kas nav kārtībā… Starp citu, par Regulatoru runājot, tajā pašā dienā pati varēju pārliecināties: jā, tur tiešām kaut kas galīgi nav kārtībā… Proti, personīgā sarunā jautāju tā vadošajam speciālistam – tirgus un tarifu galvenajam speciālistam Mārim Sirmajam, kā tas nākas, ka faktiskais valsts monopolists «Latvijas Pasts» pat pēc paaugstināto tarifu apstiprināšanas tomēr vēl runā par zaudējumiem un izdomā jaunu cenu pieaugumu klientiem, kā arī vēl papildus prasa kompensācijas valdībai? Regulatora vadošais darbinieks no vienas puses skaidroja, ka, jā, visi Pasta iesniegtie aprēķini ir uzticami un precīzi, taču… ”Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jau tiek iesniegti tarifu projekti, un tajos ir pieņēmumi”… Jautāju arī, ko tad Regulators dara, ja pieņēmumi uzņēmuma pusē bijuši pārspīlēti? Vai tad sabiedrības vārdā SPRK aicina tarifus pārskatīt?… Sekoja klusums un aicinājums jautājumu iesniegt rakstiski… Tātad Prezidentam taisnība un Regulators ir tikai vienā virzienā, turklāt tikai tajā, kas interesē valsts monopolistus, braucošs vilciens?…

Lai gan ne ilgs, bet tomēr prieks numur trīs valdības preses konferencē bija arī valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa teiktais – vismaz tā daļa, kurā beidzot bija skaidra nostāja valdības jautājumā. Nu tiešām, – cik var?! Jā, šķiet jau varbūt: nu, kāda starpība – tāda vai šitāda valdīšana, šāds vai tāds ministrs? Bet, kā nereiz bijis iespējams pārliecināties, daudzas lietas, kuru termiņi jau zilās liesmās deg, tai skaitā starptautiski un gana liela mēroga projekti, vienkārši nekust ne no vietas. Jo laikam jau daudzi ierēdņi ministrijās, citās valsts pārvaldes institūcijās… gaida. Skatās un gaida, kas nu būs – kurš kuru – Kariņš neuzticamos un uz šantāžu kāros līdzšinējos koalīcijas partnerus vai otrādi? ”Rīt gaidu atbildi!” – tas tiešām skanēja skaisti, bet… Jau vakar atkal bija nospiestas bremzes. Un, spriežot pēc kareivīgās ekonomikas ministres uzstāšanās «Rīta panorāmā», cita starpā izsakot nacionāļu vēlmi ”apgūt” vēl kādu ministriju papildus, laikam jau cerības uz Kariņa stingro mugurkaulu un izlēmīgumus tomēr būs bijušas pāragras…

Nu ko, jāpaļaujas pašiem uz sevi un no sirds jāvēl, lai Prezidentam pietiek gan dūšas, gan spēka būt tikpat redzīgam, apņēmīgam un drosmīgam, kā savas darbības pirmajā mēnesī! Tā turpināt!