kas sev par pārsteigumu un saimniekiem par apgrūtinājumu piedzima Dānijā, Odenses zoodārzā, un kādreiz – 2016. gada 15. janvārī – turpat tiks publiski preparēts.

Augsi liels (tik, cik Tev ļaus) un būsi stiprs, tikai diemžēl lieks… Tev nebūs savam medniekam jāskatās acīs kā tai žirafei, ko pūļa acu priekšā nogalināja ar triecienpistoles šāvienu, preparēja un izbaroja Taviem sugas brāļiem. Kopš dāņu prinča Hamleta laikiem daudz ūdeņu aiztecējis, un tagad šajā karaļvalstī viss ir kārtībā – nekas netiek palaists tāpat vien pa vējam. Žirafei piespriesta nošaušana tāpēc, ka šāviens esot izdevīgāks nekā iemidzināšana, jo lietotie nāvējošie medikamenti sabojātu žirafes paliekas un tās vairs nebūtu izmantojamas tālākajā barības ķēdē. Tevi iemidzinās – deviņu mēnešu vecumā, bet zini, ka pat Tavas sasaldētās miesas kalpos cilvēces – dabas kroņa – attīstībai! Ap 400 cilvēku – pieaugušie un bērni gan ar aizspiestiem deguniem, gan nāsīm vaļā – noraudzīsies, kā tiec sadalīts pa sastāvdaļām; noklausīsies, kā pētnieks mēģina no Tavas atdalītās balsenes izvilināt Tavu balsi, un kāds mazulis konstatēs, ka Tavas asinis ir tikpat sarkanā krāsā kā viņam. Vai tāpēc vien Tev nebūs bijis vērts dzīvot un mirt?

Atceries, ka Tu pat miris uzturēsi šeit valdošo tradīciju – dabu jau no mazotnes iepazīt dziļi un pamatīgi. Rādīt mirušus dzīvniekus bērniem – tas esot pilnīgi normāli. Piemēram, bērniem uz mežu tiekot rīkotas izglītojošas ekskursijas, kur gids reizēm esot arī mednieks, kas var nogalināt briedi bērnu acu priekšā un to meistarīgi un, galvenais, pamācoši sadalīt. Mazuļi, kas zelēs pupiņu un raudzīsies uz to, kas reiz biji Tu, diez vai paši būs izvēlējušies šo laika pavadīšanas veidu. Tā būs vecāku izvēle – mudināt izzināt šo pasauli līdz pēdējai Tavai cīpslai. (Diez, vai Dānijā zinātkāros bērnus laiž arī vecāku guļamistabās, lai redzētu, kā Tas pa īstam notiek? Dabas procesi taču jāiepazīst pilnībā!)

Palielāku troksni sacels publiska žirafes nogalināšana izziņas vārdā, bet drīz Eiropa pie šīm ziņām tiks pieradināta un divu sasaldētu lauvēnu ķidāšana skatītāju, lielākoties nepilngadīgu, priekšā bērnu un dzīvnieku labturības sludinātājus īpaši nemulsinās. Jā, ja Tu lēktu caur degošu stīpu, tad gan ietekmīgas organizācijas un cienījami cilvēki būtu norūpējušies, lai Tu saņemtu “cieņpilnu attieksmi”.

No tās puses, kur arī Tava zeme, mums – sēnes ēdošajiem dabas bērniem – tiek sūtītas vērtīgas pamācības, kā krietni un labturīgi no govs izpumpēt pēdējo piena lāsi, kā labklājības vārdā izgriezt šo pasauli kā grīdlupatu. Bet es lūkojos debesīs un gaidu Īkstītes izglābto bezdelīgu – tā atnesīs vēsti no odensieša Andersena un Tevis.