Domāju – reti kurš šogad apgalvos, ka ziema nav gana balta un gana skaista. Otrdienas rītā pēc puteņa ar skaudību noraugos uz «Šlokenbekas» laukumiem, kas jau pēc septiņiem atbrīvoti no sniega.

Izskatās, ka daudzdzīvokļu māju pagalmā un autobusu pieturā sētnieka nav. Toties vakarā, kad atgriezāmies mājās, šķita, ka šeit strādājis vai vesels bataljons: durvju priekša, kājceliņš notīrīts, taciņas arī – sajūta vienkārši aizkustinoša – kā par mums – ceļa gājējiem un braucējiem parūpējušies! Un galu galā – nav jau nemaz tik grūti sniega lāpstu pavicināt arī katram pašam.
Arī Tukumā ir ielas, kur namīpašnieki paši atbrīvo no sniega gan brauktuvi, gan celiņu gājējiem. Rītā pēc puteņa pilsētā daudzi sētnieki un namīpašnieki jau no rīta, kad cilvēki dodas uz darbu, trotuārus no kupenām bija atbrīvojuši. Par to gribas gan pašiem paldies teikt, gan esam bijuši starpnieki līdzīgām pateicībām laikraksta «Ceturtdienas sarunās».
Diemžēl ne vienmēr ir tā. Piemēram, dārzeņu tirgotāja auto ceturtdien iestieg Tukuma tirgū tirdzniecībai paredzētā vietā. Savukārt piektdien, kad putenis jau sen kā beidzies, pašā pilsētas centrā, pie «Parex» bankas, kur parasti apstāja bankas klientu automašīnas, ceļš ir kļuvis tik neizbraucams, sniegs tik dziļš un zem tā apledojums, ka ne viens vien auto kļūst nevadāms. Vienam vadītājam misējas, un spēkrats ietriecas puķu veikala logā. Vai nebūtu pēdējais laiks atbrīvot ieliņu un noņemt vāzes, lai ar tehniku ērti varētu bijušo mazo ieliņu iztīrīt un tādējādi gan ziemā, gan vasarā darīt ērtāku arī izbraukšanu no stāvlaukuma?
Šajā laikā varam novērot – kur klientus patiesi gaida, tur arī gādā, lai veikals, kafejnīca vai kāda cita iestāde būtu pieejama. Un tad nu tiešām varam neuztraukties un baudīt – ir taču gaidīta un skaista – baltā, sniegotā ziema!