Nākošā nedēļa iesāksies ar svētkiem – 8. martu, Starptautisko sieviešu dienu. Kopš 2008. gada šī ir kļuvusi par oficiāli atzīmējamu dienu. Atšķirībā no Mātes un Sv. Valentīna dienas, šajos svētkos apsveikumus saņems visas sievietes.

Atzīmēt starptautisko sieviešu dienu 1910. gadā Kopenhāgenā ierosināja Klāra Cetkina. Tolaik sievietes cīnījās par līdztiesību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā. Šogad kustībai aprit 100 gadu. Un būtu interesanti uzzināt, kas tad šajos simts gados līdztiesības jomā ir mainījies? Vai nospraustie mērķi sasniegti? Kādā situācijā šobrīd ir sieviete un sieviete Latvijā?
Pirms diviem vai trim gadiem Labklājības ministrijas paspārnē uz nebēdu tika tērēta Eiropas projektu nauda jautājumiem par dzimumu līdztiesību. Ja vēl kaut cik noderīgi vismaz pārdomām un situācijas apzināšanai bija pētījumi un apkopotā statistika, tad visai dārgie un neadekvātie reklāmas rullīši televīzijā raisīja vien sašutumu par iztērēto naudu, aizņemto ētera laiku un acīmredzamo bezmērķīgumu. Ķeksīša projekts ir beidzies, bet kāds no tā labums Latvijas sievietēm? Kāda ir šī projekta atdeve?
Pētījumi liecina, ka 42 % Eiropas nodarbināto iedzīvotāju ir sievietes. Zinām, ka lielākai daļai sieviešu ir divi darbi – algotais darbs un mājas rūpes. Reti kura Latvijā var atļauties algot, piemēram, aukli vai mājas uzkopēju, kaut gan algotā darba slodze privātā sektora darbiniecēm nereti ir daudz lielāka par noteiktajām astoņām stundām…
Bet ko nu par ēnas pusēm! Pirmdien ir svētki – 8. marts. Ievērojot tradīciju, vīrieši sievietēm atkal dāvinās ziedus. Un tā patiešām ir gan uzmanības parādīšana, gan reāls iepriecinājums un apliecinājums tam, ka viņi nevar izdzīvot bez mums un mēs bez viņiem. Tā ir vēl viena iespēja, kaut tikai uz mirkli atslēgties no ikdienas rūpēm un sajusties kā sievietei!