Uzzinot par to, ka akciju «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» izsaukušie Zemkopības ministrijas virzītie noteikumi par koku ciršanu mežā atsaukti, pat pirmā mirklī nezināju, ko darīt – smieties vai raudāt. Tas tāpēc, ka priekam par iespējamo saprāta uzvaru pār kampēja dabu tūdaļ sekoja pamatīga vilšanās…

”daudzi tūkstoši cilvēku, kas atbalsta ilgtspējīgas mežsaimniecības principus Latvijā un patiesi sabalansētas sociālās, vides un ekonomiskas intereses” jeb Latvijas Kokrūpnieku asociācija un Latvijas Mežu sertifikācijas padome* pasteigusies rakstīt melu un demagoģijas pilnas draudu vēstules Ministru prezidentam. Redz, akciju esot sarīkojusi interneta mājas lapa ”un citi pērkami masu mediji”, kuros ”nemitīgi tiek vērsta sabiedrības uzmanība uz Zemkopības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem”. Turklāt vides organizācijas kopā ar citiem tām līdzīgajiem par valsts naudu jau ”gadiem ilgi nomelnojot mežu nozari”. Un visi šie centieni tiekot vērsti uz ”privātīpašuma atsavināšanu un valdījuma pārņemšanu”. Akcijas aicinājums aizstāvēt Latvijas mežus no zvērīgas, ar katru gadu pieaugošas vēlmes palielināt ciršanas apjomus uz aizvien jaunāku koku un nu jau arī aizsargājamu teritoriju rēķina, mežu sertificētāju prātos un ausīs ”izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos, Latvijas stratēģiskā resursa – meža, pārvaldības graušanu un neracionālu izmantošanu”.

Smieklīgi, vai ne? Jā, zinot iepriekšējos Valsts kontroles atzinumus Latvijas mežu apsaimniekošanas jautājumā*, kā arī lēmumus par starptautiski atzītā mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikāta zaudējumiem un jau iepriekš arī šajā laikrakstā publicētās valsts mežu apsaimniekotāju-zinātnieku-izcirtēju saistību ķēdes, varētu arī pasmieties. Jā, par staļiniski-ļeņiniskajiem izteikumiem varētu pat pasmaidīt,  ja vien šī smagā artilērija nevērstos pret tiešām mazskaitlīgu un naudas ziņā vāji vai pat ļoti vāji apgādātu dabas un arī cilvēku (kā dabas daļas) aizstāvju grupu (akcijas uzsaukumu parakstījušas 4512 privātpersonas, Pasaules dabas fonds, Vides aizsardzības klubs un Latvijas ārstu biedrība). Un nemaz  nav smieklīgi, zinot, ka šo ”artilēristu” rokās šobrīd ir gan politiskā, gan saimnieciskā vara un visu, ko gribējuši, viņi līdz šim ir dabūjuši cauri ar uzviju. Meža likumā bija noteikti ierobežojumi mežu izciršanas apjomiem? Bija, bet, atsaucoties uz krīzi un kokrūpnieku žēlabām, jau 2010. gadā mežu izciršanu palielināja par 4 miljoniem m³ jeb par 20% vairāk, nekā to pieļāva Valsts meža dienesta maksimālā prognoze! Krīze ir beigusies, krīzes apjomi ir izcirsti, bet apetīte taču palikusi! Tā 2016. gadā Latvijas mežos izirsti jau 10,6 miljoni m³ meža, no tiem 5,1 miljons m³ – valsts mežos. Bet ir taču par maz, joprojām par maz! Tāpēc – jāsamazina izcērtamo koku vecums un apmērs, jāķeras klāt aizsargājamām teritorijām. Un kas gan te varēs ko iebilst? Nu ne jau noplicinātais (Valsts kontroles secinājums) Valsts mežu dienests! Šim dienestam faktiski jau sen nav ne spēju, ne varēšanas. Neticiet? Palasiet kaut šīs avīzes «Lauku lapā» traģisko ziņu par draudiem mūsu spēka kokiem ozoliem! Ir slimība; lai zinātu, kā ar to cīnīties, vispirms jāizdara pats minimums – koki ir jāapskata, slimība jākonstatē. Tad arī varēs ko pētīt un meklēt risinājumus. Bet mums – uz visiem lielajiem un bagātīgajiem Latvijas mežiem… – divi iespējamie apsekotāji. Par izmeklējumiem un pētījumiem – pagaidām nav ko runāt! Tam taču nauda nav paredzēta. Mūsu mežu zinātne nostādīta vienā, absolūti pareizajā – naudas plūsmas virzienā, jo, kā raksta mežu sertificētāji, ”tikai un vienīgi ražošana, nevis nepamatota saimnieciskās darbības ierobežošana spēs celt Latvijas valsts un tās nu jau atlikušo iedzīvotāju labklājību un skaitlisko pieaugumu”. Jautājums gan tik un tā paliek atklāts – uz kuru pusi un vai tiešām par visu valsti un tās iedzīvotāju labkājību tā rāzošana un nauda plūst…

*Tajā ir 31 juridisks biedrs, bet tās valdes priekšsēdētājs vismaz vēl 2016. gadā bija arī a/s «Latvijas Valsts meži» valdes loceklis Edvīns Zakovics, kas LVM gadā nopelnījis 121 327 eiro

* jau 2014. gadā Valsts kontrole secināja:

 ”2008. gadā veicām revīziju par akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» pārvaldību. Revīzijā secinājām, ka, nosakot nepamatoti mazus AS «Latvijas valsts meži» valsts budžetā veicamos maksājumus, valsts nav guvusi tai pienākošos labumu no sava īpašuma lietošanas un pārdošanas. Tiesību akti noteica, ka AS «Latvijas valsts meži» valsts budžetā jāmaksā (1) dividendes no peļņas, ko maksā visas valsts kapitālsabiedrības par valsts kapitāla izmantošanu, un (2) maksājums par meža produkcijas atsavināšanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem, kas jāmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma nosacījumiem. Laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam AS «Latvijas valsts meži» katru gadu valsts budžetā veica abus iepriekšminētos maksājumus, bet, sākot ar 2004. gadu, tika noteikts tikai viens AS «Latvijas valsts meži» maksājums – dividendes. Tādējādi AS «Latvijas valsts meži» tika radīta iespēja, palielinot izdevumus, samazināt peļņu un attiecīgi samazināt valsts budžetā veicamā maksājuma apmēru…

2000. gadā veicām revīziju par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas sistēmu, kurā secinājām, ka Latvijā pastāv būtisks meža ilgtspējīgas izmantošanas risks. 2009.-2010. gados pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas ierosinājuma AS «Latvijas Valsts meži» tika atļauts palielināt koku ciršanas apjomu valsts mežos par 4 miljoniem m³ jeb 20% vairāk, nekā to pieļāva Valsts meža dienesta maksimālā prognoze. Šāda atļauja tika dota situācijā, kad pretēji tiesību aktos noteiktajam nebija noteikti ne uz ekonomiskajiem, vides aizsardzības un sociālajiem aspektiem balstīti pamatprincipi maksimāli pieļaujamo koku izciršanas apjomu noteikšanai, ne izstrādāts meža resursu ilgtspējīgas attīstības modelis. Tā rezultātā koku ciršanas apjoms galvenajā cirtē dubultojās. Vienlaikus AS «Latvijas Valsts meži» ieviesa blokciršu sistēmu – attiecīgā meža masīvā tika izcirsta proporcionāli liela pieaugušo audžu platība.Valsts meža dienests atzīst, ka valsts mežos praktizētajai cirsmu izvietošanas kompaktajai metodei nav ekonomiskā pamatojuma. Arī mežu uzraugs – Valsts meža dienests tajā laikā norādīja, ka valsts mežos praktizētajai cirsmu izvietošanas kompaktajai metodei nav ekonomiskā pamatojuma – tās ir tikai AS «Latvijas Valsts meži» kā komersanta ekonomiskās intereses. Šīs mežu izciršanas dēļ AS «Latvijas Valsts meži» arī uz laiku tika atņemts starptautiskais FSC sertifikāts, kas ir standarts ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas mežsaimniecības veikšanai…”