Protams, no malas skatoties, kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes Austrālijas izbrauciena sīkumainā izķidāšana sākumā šķita mazliet smieklīga un stipri vien pārspīlēta… Taču, kad sākās karstasinīgā un salīdzinājumiem bagātā taisnošanās, mazākais, ko var teikt – “kas vainīgs, tas bailīgs!”…

Vispirms jāteic: ne nu viņa valsts un pašvaldību druvā tāda vienīgā, kas, kā jau praktiskai mājasmātei pieklājas, apvieno patīkamo ar lietderīgo – aizlaiž pārokeāna tautiešus sveikt un vēl vīriņu līdzi paķer, lai šis sniedz savu ne ar ko neaizstājamo atbalstu pēc grūtās, sūrās svinēšanās Austrālijā…Vienīgi vairums to citu parasti ir vismaz nedaudz ar fantāziju apdāvināti un jau laikus sagatavojuši glīšu atskaitīti – kādu neatsveramu pieredzi kārtējā komandējumā guvuši. Toties, kaut it kā taču kultūras ministre, Ž. Jaunzeme-Grende pavisam banāli uzmet lūpu un ar savu jaunāko partijas biedru atbalstu visus saukā par “maziskiem” un meklē “politiskā pasūtījuma” nodevīgās pēdas. Kā saka… labāk būtu ēduši, jo, kā precīzi savos komentāros šo situāciju atzīmē arī mani kolēģi, valsts (un arī pašvaldību) amatos strādājošajiem atskaitīties par ikvienu darbā iztērētu santīmu ir pienākums, nevis kādu “ārpus esošo” spēku iegriba.

Ar nožēlu jāatzīst – arī mūsu rajona robežās bijušas identiskas situācijas, kad par redzēto un piedzīvoto ārvalstīs, kur uzturēšanos apmaksājusi pašvaldība (tātad – mēs, nodokļu maksātāji), deputāti un darbinieki stāsta un atskaitās visai negribīgi. Taču reizēm, ja nebūtu šīs noslēpumainības auras un cilvēkiem būtu vienmēr iespēja uzzināt, kur kāds priekšstāvis, cik bieži un par cik lielām naudiņām aizdevies – katrs no mums varētu pats izvērtēt, vai ieguldītais atsver iegūto, un – varbūt diskusijām vairs nebūtu vietas. Varbūt arī, ka administratīvais ekskursants, zinot – mēs, kā aktīviem pilsoņiem pienākas, par viņa gaitām interesējamies, no kāda brauciena tomēr izlems atteikties? Tas būtu godīgi, likumīgi un pavisam normāli.

Pagaidām, jāteic, mēs gan publiski vairāk dzirdam izsaucienus, kas varbūt iederētos pirmsskolas iestādes smilškastēs. Kaut ko no sērijas: ”Kas jums par daļu!?” vai “Skauž, ja?!”