Divi it kā atšķirīgi politiskās dzīves notikumi – Krievijas sanitārais demaršs un Rīgas domes ”dāvanas” savējiem – katrs atsevišķi un arī abi kopā nez kādēļ atsauc atmiņā kādu vēsturē labi pazīstamu impēriskas varas principu. ”Skaldi un valdi!” teica romieši, 300 gadus pirms mūsu ēras pakļaujot Apenīnu pussalas ļaudis. ”Skaldi un valdi!” teica ķīnieši, pagājušā gadsimta vidū realizējot Tibetas ”mierīgas atbrīvošanas plānu”. ”Skaldi un valdi!” – joprojām skan daudzviet pasaulē (Kaukāzā, Tuvajos Austrumos…), kur laupītāju mērķi it viegli realizējas, sanaidojot dažādu rasu, reliģiskās piederības, pārliecības un dažādās valodās runājošus ļaudis.

Labu Senās Romas paraugpolitiku – izvirzot atšķirīgas prasības savām kaimiņvalstīm, sodot politiski un ekonomiski – kopš 16. gadsimta un joprojām demonstrē Krievija. Pēdējais šīs jomas ”šedevrs” – Krievijas sanitāri epidemioloģiskās kampaņas, kas vērstas pret Moldovas vīndariem un Lietuvas piensaimniekiem. Ja nezinātu, ka runā it kā taču lielas valsts atbildīga amatpersona – valsts galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko varētu smieties, gar zemi krizdami, dzirdot, kādi noziedznieki ir moldāvi – ”zaimotāji, kas dieva ogu – vīnogu –, velna apsēstā dzirā pārvērš!”, un kāds visu cilvēcei zināmo infekciju perēklis, izrādās, ir Lietuvas piensaimnieks…

Ar nožēlu jāteic, ka gluži tāpat kā tālajos-senajos laikos, arī tagad apkārtējo valstu, tautu, pagaidām neskarto reakcijas ir līdzīgas. No paslēpēm līdzīgās ”Nekaitini lāci, ka mūs nepamana!” līdz pašu izdevīguma un vainīgo meklējumiem savējo vidū. Manuprāt, īpaši šai jomā ”izcēlies” lietuviešu eiroparlamentārietis un Eiropas Parlamenta ārlietu komisijas pārstāvis Justs Paleckis. ”Ne jau tikai lielo valstu iedaba ir pie vainas, mūsu valsts līderi lieto pārāk skarbu valodu pret Krieviju, tas arī šīs sankcijas rada,” tā iebiedēta būdeļnieka pieticībā apgalvo Paleckis.

Bet, atgriežoties pie sākumā minētajām asociācijām, nez kādēļ «skaldi un valdi» politika nāk prātā, arī domājot par to, kas notiek mūsu ūdensgalvā Rīgā (arī ar savu naudu aplaimotajā Ventspilī). Skaidrs, ka politiķu varaskāres dēļ tiekam dalīti vietējos un iebraucējos, krievos un latviešos, galu galā – savējos un svešajos… Tikai atšķirībā no starpvalstu attiecībām, nekādi nav saprotams, kuras impērijas labā tad darbojas devīgi skaldošie Lielrīgas kungi?