Septembris – bioloģiskās pārtikas mēnesis

Lai Eiropas Savienībā veicinātu bioloģiski ražotās pārtikas apriti, lai veicinātu dabai draudzīgāku ražošanu un dzīvesveidu, 22. septembrī jau otro gadu visā Eiropas teritorijā atzīmē Bioloģiskās pārtikas dienu. Mūsu Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis paziņojis, ka viss septembris izsludināts par ar bioloģiskām metodēm ražotas pārtikas mēnesi. Sabiedrība tiek aicināta iegādāties un lietot pārtikā bioloģiski sertificētus produktus, kurus var atšķirt pēc Eiropas Savienības marķējuma – zaļās ekolapiņas un preču zīmes «Latvijas ekoprodukts». G. Norkārklis uzsver, ka katrs eiro, ko iztērējam par bioloģiski ražotu pārtiku, ir ieguldījums tīrā vidē, lauksaimniecības dzīvnieku labturībā un sabiedrības veselībā. Un jāatzīst, ka arī sabiedrībā kopumā ir aizvien lielāka izpratne gan par bioloģiskās pārtikas priekšrocībām, gan par videi draudzīgu saimniekošanu. Tomēr uzstādītais mērķis, ka līdz 2030. gadam 25% lauksaimniecībā izmantojamo zemju jābūt tikai ar bioloģiskām metodēm apsaimniekotam, šķiet visai nereāls. Vēl jo vairāk pašreizējās krīzes apstākļos. Es ļoti cienu un apbrīnoju visus lauksaimniekus, kuri uzsākuši šo visai grūto un sarežģīto saimniekošanu. Sarežģīta tā ir tāpēc, ka prasa ļoti dziļas bioloģijas, botānikas, entomoloģijas, mikrobioloģijas, ķīmijas un fizikas zināšanas. Arī konvenciālā lauksaimniecība prasa zināšanas, tomēr šeit vairāk iespējams izmantot jau gatavas tehnoloģijas…
Grūta bioloģiskā saimniekošana ir tāpēc, ka ar tik lielām pūlēm saražotos kvalitatīvos pārtikas produktus ir vēl grūtāk vai reizēm arī neiespējami pārdot par adekvātu cenu. Vēl pavisam nesenos piena iepirkuma pārskatos bioloģiski ražotā piena iepirkuma cena bija visai zema – ļoti līdzīga konvenciālām metodēm ražotā piena cenai. Sociālajos tīklos kāda saimniecība piedāvā bioloģiski audzētu vistu gaļu. Esmu šajā saimniecībā bijusi, zinu, cik ļoti rūpīgi un precīzi strādā saimnieki, kāds ir darbieguldījums. Arī graudi vistām tiek gādāti bioloģiskie, kas nebūt nav lēti. Un kad sociālo tīklu komentāros redzu visai lielu neizpratni un nievas, sak, es jau gan zinu, cik maksā vistas izaudzēšana, te valda naudas kāre u.t.t., mani tas tiešām pārsteidz. Saprotu arī, ka komentāru rakstītājam nav ne mazākās saprašanas par to, cik izmaksa šīs gaļas izaudzēšana atbilstoši sertifikācijas prasībām.
Pašlaik nav viegls laiks un lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju nākas ļoti skaitīt centus maciņos. Un tomēr… Tas nav karš…
To, vai 2030. gadā nosprausto mērķi bioloģiskā lauksaimniecībā sasniegsim, ļoti šaubos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka graudi ir visai nozīmīga eksportprece mūsu tautsaimniecībā. Tomēr ir lietas, ko varam darīt gan vides, gan bioloģisko zemnieku, gan mājražotāju un nelielu lauku saimniecību, gan pašu labā – daudzus produktus – augļus, dārzeņus – jau tagad varam iepirkt (protams, atkarībā no finansiālajām un glabāšanas iespējām) ziemas krājumiem. Pat ja nav bioloģiskās saimniecības sertifikāta, nelielā piemājas saimniecībā pirktie kartupeļi ir gan garšīgi, gan arī ir labs atbalsts saimniekam. To pašu var teikt par dārzeņiem, augļiem, kas aizvien būs svaigi. Tad nevajadzēs lielveikalos pirkt sīpolus, kuri, noliktavās glabāti, izmantojot ķīmiju, visā ziemas garumā vairs nedzen lociņus. Apejot lielveikalu ķēdes šoreiz ieguvēji būs gan šo produktu audzētāji, gan patērētāji. Rudens ir ražas laiks, kad iespējams parūpēties par ziemas krājumiem. Izmantosim šo iespēju!









