Sagaidāms sarežģīts gads

Ikviens no mums šajā gadumijas laikā ir domājis par to, kas sagaidāms nākotnē. Protams, šobrīd visu pirmā un vislielākā vēlme ir, lai Eiropā beigtos karš, lai nelītu asinis, lai cilvēki nemirtu vienas valsts vājprātīgu ambīciju dēļ. Izmaiņas tas ienes gan Eiropas, gan pasaules valstu iedzīvotāju dzīvēs. Arī mūsējās. Otrs lielākais izaicinājums ir Eiropas zaļais kurss, kuru realizēt nebūtu viegli un vienkārši arī miera laikā. Kā veiksies kara apstākļos?
Un kaut arī eksperti mēģina prognozēt, vai un cik liela būs ekonomiskā izaugsme, šobrīd tomēr mēs vēl to nezinām. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš norāda, ka ražošanā uzsvars liekams uz eksportu, kas varētu nodrošināt izaugsmi un ekonomikas atveseļošanos. Viena no Latvijas eksportprecēm ir graudi, jo no izaudzētā 2/3 tiek eksportētas. Graudi ir nepieciešami arī piena, gaļas, olu ražošanai, kas savukārt arī ir Latvijas eksporta preces. Tāpēc Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka pašlaik nozīmīga loma ir lauksaimnieka lomas stiprināšanai pārtikas ķēdē, jo gadu gaitā ir izveidojusies situācija, ka izejvielas ražotājs pelna vismazāk. To uzskatāmi varam redzēt, zinot, cik par litru piena saņem piena ražotājs un cik tas maksā veikalā, turklāt no iepirktā piena litra jau netiek saražots tikai šis veikala plauktā esošais litrs piena vien…
Lauksaimniecības ražošanā pašlaik ir ievērojams cenu pieaugums izejvielām. Arī Eiropas zaļā kursa ieviešana nebūs lēts process, kādam par to būs jāmaksā. Pēdējā laikā dažviet norit cīņa starp lauksaimniekiem un mežsaimniekiem par apmežojamām platībām. Pašlaik uz lauksaimniecības zemēm tiek veidoti saules paneļu parki. Tas nozīme, ka ražojošās platības samazināsies. Tātad pastāv nepieciešamība vairāk ražot uz esošajām, paliekošajām platībām. Vai tas būs iespējams, ja vēlamies sasniegt zaļā kursa mērķus? Jau pašlaik augu aizsardzības līdzekļus lietojam ievērojami mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Arī minerālmēslojuma lietojumā attiecībā uz zaļā kursa mērķiem uz Eiropas valstu fona izskatāmies visai labi, turklāt… mēslojums ir ļoti dārgs. Te varētu līdzēt precīzās tehnoloģijas, ka ļautu gan sasniegt mērķus, gan arī ietaupīt. Tāpat aizvien vēl aktuāla ir problēma par barības vielu izskalošanos no augsnes ziemas periodā. Šķiet, tieši šajā jomā vēl daudz vairāk būtu ko darīt zinātnei, lai rastu gan risinājumus zaļo mērķu sasniegšanai un tajā pat laikā nodrošinātu pietiekami lētu, cilvēkiem pieejamu pārtiku. Protams, atklāts paliek jautājums, cik liels finansējums šim nolūkam tiks piešķirts pētniekiem. Savukārt jauno tehnoloģiju apguve prasīs dziļākas zināšanas gan bioloģijā, gan mikrobioloģijā, ķīmijā un fizikā arī pašiem lauksaimniekiem. Kādā lauksaimnieku konferencē tika minēts fakts, ka Eiropas Savienībā top jauna regula – dabas atjaunošanas stratēģija, kas rada bažas, vai un kā tiks saglabātas meliorācijas sistēmas, kas atkal varētu būt jauns izaicinājums lauksaimniekiem.
Pašlaik vēl zaļā kursa ieviešanas jomā ir visai daudz nezināmo. Tai vajadzētu būt arī visas valsts stratēģijai, jo pārtikas nodrošinājums ir arī valsts drošības jautājums. Bet… lauksaimnieki visos laikos ir spējuši pielāgoties, un pratīs to arī šajos apstākļos.









