Lai vai kādas, tomēr vienas vēlēšanas, paldies Dievam, ir jau aiz muguras. Rezultāti un vēlētāju aktivitāte noteikti būtu atsevišķu vārdu plūdu vērta, tomēr mani mierina vismaz uzmācīgo seju, patētisko un smadzeņskalojošo tekstu pazušana no publiskās telpas, pat apzinoties, ka atelpas brīdis būs visai īss…

Par to, ka ir sākusies “krēslu deja” jeb stīvēšanās par vietām nākamajā Saeimas sasaukumā, bija daudzmaz skaidrība tūlīt pēc šī brīža valdības sastiķēšanas. Pirms katra potenciālā lēmuma – par pensijām, nodokļiem, elektrības tirgu, vai, galu galā, par eksāmenu dabas zinībās – notiek sabiedrības viedokļa iztaustīšana un staigāšana loku lokiem, līdz jautājums… tiek atlikts… Tā teikt, lai cīnās un galvas lauza pēcnācēji – tie, kurus ievēlēs rudenī! Protams, arī ārkārtējā līdzekļu šķiešana potenciālo eiroparlamentāriešu reklamēšanā, domājams, ne tik daudz norāda uz politiķu vēlmi iepeldēt lielākos – Eiropas ūdeņos, cik uz rūpīgi izkalkulētu priekšspēli cīņā par vēlētāju sirdīm.

Visbeidzot, priekšvēlēšanu smaciņa, ja vērtē kaismīgo iesaistīto viedokļu apmaiņu, uzvējo arī kopā ar tādu it kā nebūt ne steidzamu jautājumu lemšanu. Piemēram, tas vērojams šķēpu laušanā par to, kādam vajadzētu būt Satversmes ievadam jeb preambulai. Cik “jēgpilna” man personīgi šķiet ņemšanās ap to, kā tad īstam latvietim Latvijā būtu jārunā, jādomā un jājūtas, esmu jau reiz izteikusies. Tomēr vismulsinošākie šķiet piedāvājumi preambulā iekļaut tādu izplūdušu jēdzienu kā “kristīgās vērtības”, uz ko tad latviešu tautai un valstij būtu jābalstās. Pat, neskatoties uz šīs vārdkopas diskutablo dabu vēstures kontekstā, atklāts paliek jautājums, kuras tad ir tās Bībeles dekalogā pieminētās vērtības, kas mūs raksturo? “Nezagt”, “neiekārot”, “mīlēt tuvāko” vai tomēr (kā tas šobrīd vairāk izskatās), tās aprobežojas vien ar tik ērto, publikai tīkamo karošanu pret seksuālajām minoritātēm? Gandrīz vai jāpiekrīt deputāta Ilmāra Latkovska izteikumam, ka “Satversmes preambula daudzus kārdina vien ar iespēju ierakstīt savu vārdu vēsturē” vai, kas liekas ticamāk, ar vēlmi krāt ”ātrus” punktus nākamajām Saeimas vēlēšanām.