Nu zinu, zinu, – nav jau smuki par cilvēka nelaimi smieties, tomēr nevarēju noturēties vismaz nepasmīnējusi par kādu ziņās pieminētu gadījumu. Proti, kāds britu kareivis pilnā nopietnībā tiesā iesūdzējis savu valsti, pieprasot kompensāciju miljons mārciņu apmērā, jo pirms dažiem gadiem, dienot NATO armijas sastāvā Igaunijā, viņam gadījies…sasaldēties. Nē, visi locekļi puisim, paldies dievam, ir pie vietas, taču, kā pats apgalvo, aukstumā (vidēji -3°C) esot saasinājusies viņa… stostīšanās. Par ekspertu neiztaisīšos un tāpēc neapgalvošu, ka tā nu gan tas nevarētu būt un, ka militārista karjerā, šķiet, jau pēc noklusētā jābūt gatavam paciest dažādas neērtības, nemaz nerunājot par nelielu salu?
Sajūtās līdzīgs jautājamais garastāvoklis uzmācās pēc nedēļas sākumā Tukumā piedzīvotā šova. Starp citu, par šovu to dēvēt, šķiet, drīkst nekautrējoties, jo galvenais varonis – Saeimas deputāts Aldis Gobzems – teatrāli un visžēlīgi katru savu kustību translēja sociālajos tīklos. Ir tur gan necenzētas rupjības, gan – vai manu, dieniņ! – slēpšanās aiz tantiņu mugurām, visbeidzot lecīgi draudi policistiem, kam, protams, neslēpti agresīvi piebalsoja pašpasludinātā vadoņa līdzpaņemtā atbalsta komanda. Dažs labs pat bijis tik varonīgs, lai no mugurpuses iespertu policistei…Un te nu, lūk, rodas tas jautājums: ja jau tik apzināti plānots likuma pārkāpums (Nesaskaņota pulcēšanās un politiska aģitācija, kādā tā neapšaubāmi arī bija, bija nelikumīga arī pirmspandēmijas laikā!), tad kam šis teātris, gaudas un teju vai personīgi solījumi atriebties? Vai ticams, ka deputāts, kurš taču kādu brīdi pats bijis advokāts, nebūtu ar šīm juridiskām niansēm bijis iepriekš pazīstams? Galdu galā par to pašu – nesankcionētu pulcēšanos – jau ticis iepriekš sodīts! Ir cēloņi un loģiski izsecināmas sekas. Tādēļ drīzāk jādomā, ka tā tik vien tāda vāji maskēta provokācija…
Mērķi? Kā rādās, šim deputātam par visām varītēm gribas izlikties par pārpasaulīgu cietēju un visas “apspiestās tautas aizstāvi”. Tas saprotams, jo kā gan savādāk lai pietuvojas paša satracinātajam elektorātam, kas, cīnoties pret vakcināciju un ierobežojumiem, bijis spiests palikt bez algota darba un attiecīgi, iespējams, bez iztikas līdzekļiem? Pats deputāts taču, kā saka, badā nemirst. Gluži otrādi – kā var pārliecināties ikviens, viņš dzīvo krietni pāri saviem līdzekļiem – nu, vismaz tiem, kurus oficiāli uzrādījis!
Te gan gara acīm redzu, kā man no sērijas “nav ko cita makos līst“ (pavisam reāli komentāri!) sparīgi iebilst Alda atbalstītāji. Apgalvojums, protams, absurds, jo A. Gobzems pilnā mērā dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina, tātad interese pat par viņa ekskluzīvajām, paša lepni demonstrētajām apakšbiksēm ir īsti vietā!
“Viņš vismaz kaut ko dara!” – arī šāds apgalvojums A. Gobzema dažbrīd ārprātīgi murgaino izteikumu aizstāvībai ir dzirdēts. Bet,  ja pajautā, kas tad ir tas, ko viņš īsti dara, vismaz man atbildi tā arī nav gadījies sagaidīt. Savukārt paša interneta varoņa izteicieni liek domāt, ka uz visām dzīves problēmām atbilde ir tik viena… – Gobzems, protams! Kā tādā bērnudārzā…Nē, godīgi, es pat esmu centusies pamodelēt situāciju, kas notiktu, ja kāda negadījuma dēļ Gobzems tiešām tiktu pie reālas, ne paša izmuldētas varas. Piekautu Covid-19 un visu valsts mantu sadalītu nabagiem – tā teikt, komunismu celtu? Būsim reāli – neko vairāk par tiem pašiem pīrādziņiem un kopīgu selfiju viņš tā arī nav spējīgs piedāvāt! Vai ļaudīm, kas allaž dusmīgi uz pastāvošo varu, ar to tiešām ir gana?