Jau labu laiku medijos lasām, ka mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā vakcinācija pret Covid 19 norit raitāk nekā pie mums. Nav dzirdēts, ka tur darbotos īpaši vakcinācijas biroji ar mega algām, kā tas ir Latvijā. Taču, ja nu reiz šāds birojs ir, tad, domājams, ka tam arī būtu jādod kāds ieguldījums…

Kad pirms pāris nedēļām pie sava ģimenes ārsta interesējos, vai ir iespējams pieteikties rindā uz vakcināciju, tad saņēmu atbildi, ka praksē patiešām tiek veikts pieraksts, tā sakot, katram gadījumam, jo, kaut arī mēnešiem tiek runāts par vakcinācijas procesu, ģimenes ārstiem vēl nekādas norādes, kā tas varētu notikt, nav dotas. Man tika vēl pieteikts, lai katram gadījumam piesakos vakcinācijai arī pa tālruni, ko arī izdarīju. Pagāja nedēļa, un man no Veselības ministrijas atnāca īsziņa, lai es kā persona, kas pašlaik atrodas vakcinējamo riska grupā, vēršos pie sava ģimenes ārsta un vienojos par vakcinēšanas laiku. Tā kā mazliet neērti – nu cik var ģimenes ārstu traucēt, jo esmu jau savu ģimeni pieteikusi un pieņemšanas reizēs esmu pamanījusi, cik bieži iezvanās ārsta telefons… Un tas iezvanās ne tikai pieņemšanas laikā, zinu, ka tas faktiski aizvien iezvanās vai visas 24 stundas diennaktī. Bet – ko darīt – variantu jau nav, ja gribu saņemt vakcīnas poti, ir jāzvana… Ģimenes ārsts man skaidro: tiklīdz vakcīnas būs, rinda pienāks, man zvanīs…  Tajā vakarā TV sižetos uzzinu, ka daudzi ģimenes ārsti reģionos vakcīnu nemaz nav saņēmuši un arī viņus bombardē nepacietīgo klientu zvani. Vai Veselības ministrijas ierēdņiem nebūtu bijis jāsazinās ar ģimenes ārstiem un jāsaskaņo potēties uzaicināmo saraksti, vēl jo vairāk, ja šim nolūkam ir izveidots speciāls birojs?! Tad ģimenes ārsta telefons ievērojami tiktu atslogots un arī ietaupītos viņa jau tā dārgais laiks. Nevajadzētu aizmirst, ka ģimenes ārstiem veicams arī pamatdarbs,  kur arī visas stundas ir aizpildītas!

Un nu par vakcīnām, kuru vēl aizvien, kā izrādās, mums nemaz nav. Pateicoties Baltijas pētnieciskās žurnālistika centram Re:Baltica, portālā lsm.lv varam izsekot ierēdņu un ministru neizdarībai un vieglprātīgai attieksmei par palaisto iespēju iegādāties BioNTech/Pfizer vakcīnu… Atskatoties pagātnē, kas gan tikai mums nav bijuši Veselības ministri – vai lai atceramies lauksaimniecības mehanizatoru Gundara Bērziņa kungu? Arī pašreizējam Veselības ministram trūkst zināšanu attiecīgajā jomā. Izskatās, ka arī  vakcinācijas procesa organizēšana nav gluži tas pats, kas Dziesmu svētku organizēšana… Ja runājam par veselības aprūpi, tad ir bijis laiks, kad politiķi uzskatījuši, ka tāda Veselības ministrija nemaz nav vajadzīga, ka šos jautājumus var risināt Labklājības ministrija. Ir bijis arī tā, ka profesionāls ārsts atsakās no ministra amata pildīšanas, jo acīmredzot saprot pārāk samilzušās problēmas nozarē, kuras nespēj viens pats risināt. Un tas notika laikā, kad neviens vēl vispār par pandēmiju nenojauta. Tāpēc nav grūti iedomāties, kāpēc valsts ārstniecības iestādēs strādājošiem medicīnas darbiniekiem algas ir smieklīgas, salīdzinot ar… Nu, kaut vai ar Vakcinācijas biroja darbinieku algām. Kāpēc ārsti – rezidenti, kuri pašlaik ir gandrīz vai galvenie situācijas glābēji un kuri nākotnē noteikti būs izcili profesionāļi, nesaņem adekvātu atalgojumu par savu darbu?

Veselības jomā situācija bija samilzusi jau pirms pandēmijas. Pašlaik ir visai grūti prognozēt, vai un kad pandēmiju pieveiksim. Optimisms, ka vasarā sagaidīsim mazāk ierobežojumu, kaut kā zūd.

Manuprāt, politiķiem ir pienācis pēdējais laiks mainīt attieksmi un atbildīgi pievērsties vitāli svarīgās veselības aprūpes jomas sakārtošanai un atbilstošai finansēšanai, tāpat, arī meklējot dažādu medicīnas jomas amata kandidātus, domājams, būtu ieteicamāk izvēlēties attiecīgās nozares profesionāļus. Jo no šīs izvēles, kā redzams, ir atkarīga mūsu visu veselība un, iespējams, arī dzīvība.