Bija man tā laime kādā jautrā kompānijā piedalīties foto orientēšanās pasākumā, kas savu ārējo līdzību dēļ (appušķotas meitenes un auto) samulsināja un no taisnā ceļa noveda ne vienu vien lielā «Sieviešu rallija» dalībnieci un pat TV ziņu veidotāji beigu galā saputroja, kurš pasākums tad īsti ir kurš. Protams, tie tik tādi nesvarīgi pārpratumi, taču ceļi!… Ne velti šādos pasākumos tiek aicināta piedalīties tieši sabiedrības sievišķā daļa, jo, manuprāt, tikai sievietes, lai cik tas klišejiski arī neskanētu, mēdz būt nesaudzīgākas pret saviem braucamrīkiem un azarta dēļ uzdrīkstēsies itin slaidi izkratīties arī caur bedru trepēm vai arī laisties nezināma izmēra lāmās. Un tā visa uz mūsu ceļiem, īpaši grantētajiem ir vienkārši nesaskaitāmi daudz!

Piekrītu, ka kritizēt ir salīdzinoši viegli. Vispirms kārtīgi nolamājies, kad kādā no ikpavasara bedrēm gandrīz vai riteni pazaudē. Tad, ja sirds pavisam pilna, pasūdzies sociālajos tīklos, un, ja dūšas netrūkst – var arī noorganizēt pavisam oficiālus, pusoficiālus protestus un sacerēt uzsaukumu atbildīgajām amatpersonām. Daži ir vēl radošāki, kā, piemēram, Drustu iedzīvotāji, kas uzmanības pievēršanas nolūkā izdangātajā ceļā sastādījuši kartupeļus. Daži vēl uzņēmīgāki, kā, piemēram, Rindzeles iedzīvotāja Dace Pabērza, kas jau pērn devās cīņā ar visu atbildīgo atbildīgajiem Satiksmes ministrijā. Savukārt atbildīgās personas, tai skaitā dažās pašvaldībās tik plāta rokas – ceļu nelaimes jau desmitgadēm mērāmas, naudas ceļu sakārtošanai daudz par maz, ”mēs jau runāja, bet šie – neko”… Un, ņemot vērā draudus, ka tūlīt, tūlīt sāks dalīt Eiropas naudu un ka tādēļ visa būvniecības ievērojami sadārdzināsies, ar jau esošo “mazo naudu” tātad būs iespējams paveikt vēl mazāk. Tāpēc pilnīgi ticams, ka projekti par nelielu grants ceļu posmiņu labošanu laukos, kam nauda jau iezīmēta, dienas gaismu tā arī var neieraudzīt. Būs pārāk dārgs pasākums.

Ko darīt? Nu grābstīšanās ap pensiju fondu, kā par to teju vai pašnāvnieciskā garā (no politiskā viedokļa) izdvesa satiksmes ministrs Uldis Augulis, protams, ir absurda. Tomēr varbūt ideja par tā sauktā Ceļu fonda atjaunošanu, kas uznirst ar apskaužamu regularitāti, beidzot būtu tomēr kādām jāņem arī vērā? Varbūt arī pašvaldību atbildīgajiem jābūt uzstājīgākiem prasītājiem. Pretējā gadījumā būs vēl viena reģionālā reforma kā likts. Visu kustēt un maksāt spējīgie pārcelsies tur, kur ir ceļš. Tāds, pa kuru var izbraukt zobus un mašīnu nelaužot.