Kad saka, ka cilvēku pārbauda ar varu, mīlestību un naudu, mēs zinām, vai, pareizāk, nezinām, kā un kad tas var notikt. Vienkārši notiek, un viss. Taču šoreiz – eiro sakarā – tas ir pārbaudījums ļoti daudziem.

Un galvenokārt jau tāpēc, ka daudz kas no tā, kas iepriekš tika solīts un stāstīts, nepiepildījās vai arī piepildījās tikai daļēji. Viss manis pieminētais noteikti neattieksies uz tiem, kam ir gana daudz naudas makā un kontā un kam eiro jau arī iepriekš bijis gluži vai ikdienas norēķinu līdzeklis. Stāsts ir par tiem, kam bankā (pastā) ir vienīgā nauda pensijas vai algas apmērā un kas paļāvās, jā, tieši tā, paļāvās, ka lielu problēmu nebūs. Jo vēl oktobrī taču gan Finanšu ministrijas pārstāvis redakcijā, gan vēl augstāka ranga ierēdņi televīzijā un radio solīja, ka eiro sākumkomplektu decembrī pietiks visiem. Realitātē šo komplektu pietrūka un līdz ar to iedzīvotājiem, kas paļāvās, ka, nopērkot to, viņiem būs skaidra naudiņa gada sākumā, tās nebija. Otrkārt, gan bankas, gan pasts, gan amatpersonas vienā balsī aicināja visu naudu latos ieskaitīt savā kontā, lai pēc gadumijas varētu to izņemt eiro un nebūtu ne problēmu, ne lieku izdevumu ar maiņu. Lai arī tika pieteikts neiet uz bankomātu gluži 1. janvārī, bet 2. datumā, kas vienlaikus bija arī pirmā darba diena, izrādījās, ka arī šai ziņā iedzīvotājiem jāpārdzīvo satraukums. Vispirms realitāte bija tāda, ka 2. datumā daudzas pasta nodaļas bija slēgtas neejošās pasta sistēmas dēļ. Turklāt problēmas radās arī bankomātos, kur naudas gluži vienkārši nebija. Un tās daudzviet nebija arī 3., 4., 5. un 6. janvārī. Vislielāko satraukumu tas radīja vecākās paaudzes cilvēkiem, kam nauda bija bankas kontā un kas baidījās to ar karti izņemt no citas, lai arī draudzīgas bankas bankomāta. Tādējādi daudzi vēl līdz šim nav varējuši tikt pie savas pensijas, lai arī ir izdarījuši visu, kas iepriekš likts vai ieteikts. Lūk, tāds var būt pārbaudījums ar naudu, nemaz nerunājot par pārbaudījumu, kādu katru dienu kopš 1. janvāra piedzīvo pārdevēji veikalos, kur – cik pircēju, tik viedokļu un nereti arī problēmu.

Protams, var paraudzīties uz visu arī no citas puses – ka eiro mūs ne tikai pārbauda, bet arī māca. Un galvenokārt māca pacietību – pie kases veikalā, pie bankomāta un jebkurā citā rindā. Un – kā jau jebkurš pārbaudījums – ja nenogalina, dara mūs stiprākus…