Stabulnieks, Kroders…. Jūtat? Kāds vāc dāsnu veļu ražu un ne jau ar sēņu nazīti… Taču šonedēļ mani vairāk uzrunāja bildes internetā, kur kāds sešgadnieks Gvatemalā policistiem rāda, kā noslepkavota viņa ģimene… Prātā aizķēries meitenes foto – Pakistānā piecas talibu lodes galvā saņēmusi kāda 14 gadus jauna meitene, kas kritiski blogojusi par meiteņu skolu slēgšanu…

Nu, protams, šausmas šajā pasaulē notiek katru mīļu dienu (es nezinu, ko padomāja lācis, ko ASV kāda kundzīte ar histēriskiem spiedzieniem aizbaidīja no savas verandas). Taču, kamēr ziņas par aizkapa dzīves labumiem vēl ir visai miglainas un dažubrīd pat pretrunīgas (allaž esmu gribējis pavaicāt, vai tie svētie mocekļi, kas Allaha vārdā uzspridzinās kādā samaitātā publiskā vietā, gribētu mainīties ar kādu no 40 vai cik tām jaunavām, kas turpmāk Paradīzē mūžīgi mūžos aptecēs savu pavēlnieku, izpildot jebkuru vēlēšanos…?), tikām tomēr nebūtu ētiski steigties uz viņsauli un arī citus turp neprasot aizraidīt… Joprojām nāve, lai arī varbūt tikai slieksnis un pāreja, mums lielākoties asociējas ar ciešanām. Reti kurš aiziet ar smaidu sejā, un tieši tāpēc neizprotu, kādām idejām var upurēt bērnus un pakļaut viņus ciešanām? Lai kā, bērni ir mūsu bezvainīgais sākums; jo vairāk tos kropļosim, jo nežēlīgāka būs nākotne, ko tie veidos. Lai kādas būtu vērtības, ticība un izpratne par taisnīgumu, padomājiet par upuru samērību! Es neesmu vaicājis, ko par šķīstības upuri nu domā katoļi pēc ziņas, ka Jēzus, visticamāk, bijis precējies?… Ko domā abortus veikušās sievietes? Ko norvēģu ekstrēmists Breivīks, bet ko – pedofīli? Pēdējos piesaucu apzināti, jo varbūt tā robeža starp Dieva un labākas dzīves izpratni un vajadzību seksuāli izlādēties, neraugoties ne uz ko, nav nemaz tik liela?… Aicinu padomāt par to, vai ikviens no mērķiem, kas prasa nevainīgus upurus, nav vienkārši slimu galvu uzstādījums?….