Ganoties sociālajos tīklos, teju vai netīšām uzdūros intervijai ar pētījumu centra «SKDS» direktoru Arni Kaktiņu, kurš izteicies: nez, vai valsts mums vēl 20 gadus izvilkšot. Par to, cik korekti ir publikācijas autora izcēlumi intervijā un precīza statistikas datu interpretācija, iespējams, var pastrīdēties. Proti, gribas ticēt, ka dusmīgi sakāvnieciskas aptauju atbildes (61% neticot Saeimai, 51% – Latvijas demokrātijai kopumā) nevar tā vienkāršoti izskaidrot ar, nu, jā – ”slikti un dumi mums tie deputāti – visi kā viens”! Drīzāk tas ir apstākļu, iemeslu kopums, kas raisa plašu neapmierinātību sabiedrībā, un tā dēvēto covid krīzi jau arī nebūtu prātīgi novērtēt par zemu…

Taču, ja par demokrātiju, protams, ka zemā balsotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās ir mazliet biedējoša parādība. Tas allaž atstāj nevajadzīgu vietu diskusijām par to, vai tie, kas pie varas, tur tiešām atrodas leģitīmi jeb likumīgi, ja jau “nepārstāv vairākumu”. Taču kurš sūdzēsies? Tas, kurš izvēlējies uz vēlēšanām neiet un ar to lepojas?

Turpinot rotaļāties ar procentiem – tie 34,01%, kas izmantoja savas pilsoņa tiesības un pienākumu doties pie vēlēšanu urnām, aizdomīgi līdzinās vakcinēto uzskaitei,– pagājušajā nedēļā vakcinācijas procesu kopumā bija noslēguši 33,84% Latvijas iedzīvotāji. Kad un vai šis skaitlis pakāpsies līdz vēlamajiem 70%-80%, grūti pateikt, taču arvien skaļāk dzird ekspertu balsis, kas brīdina, ka nāks rudens un atkal – “draugi, nebūs labi!”. Vēl skaļāki gan ir tie, kuri, acīmredzot, vasarīgas bezrūpības aizsegā turpina uzcītīgi apgalvot, ka vīruss taču esot izdomāts (pati vēl pavisam nesen novēroju kārtējo nemaskoto “protestantu” lielveikalā), un ir dziļi apvainojušies par to, ka it kā tiekot diskriminēti, piemēram, kultūras pasākumos, kur ieeja tikai ar «Covid-19» sertifikātiem. Var, protams, uzdot jautājumus par to, cik noteikumi, ierobežojumi rūpīgi izsvērti un vai tiem maz kāds spēj līdzi izsekot? (Izmaiņas, šķiet, ieviešas atkarībā no tā, kurš kurā reizē uzvar – epidemiologs vai kāda konkrēta biznesa lobijs.) Bet, mīļie ļautiņi, Latvijā tā jebkurā gadījumā ir katra personīgā izvēle – vakcinēties vai nevakcinēties! Te nevienu ar varu uz vakcinācijas centru nevelk. Tad jau, piemēram, prasība kārtot autovadītāja eksāmenus, pirms sēsties pie stūres, arī ir tāda pati diskriminācija!?

Taisnības labad gan jāatzīst, ka mazliet uguni šai neapmierinātībai piešauj arī daži kultūras nozari pārstāvoši ļaudis, jo ne tas ērti, ne tas lēti ar sertifikātu kontroli kādam krāmēties, it īpaši, ja paralēli kāds sūdzas, lūdzas un rājas. Līdzīgi ar pedagogu vakcināciju. Kamēr Seimā vēl tikai lauzīs šķēpus par to, vai vakcinācijai atsevišķām sabiedrības grupām būt obligātai, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji bez maz mēģina ar radušos situāciju koķetēt, sūtot pavisam neskaidrus vēstījumus kā saviem aizbilstamajiem, tā sabiedrībai kopumā. Sak, nu, jā, vajadzētu jau vakcinēties un nez vai citādāk mācības klātienē maz varēs notikt, bet… ”Nosodām jebkādus valdības mēģinājumus šo procesu ietekmēt!”

Jebkurā gadījumā – izvēle šīs vasaras laikā katram būs jāizdara. Kāda – tas atkal katra personīgā darīšana, tomēr ar piebildi, ka ar sekām, ja tādas šoruden būs, cīnīties diemžēl nāksies mums visiem…