Ir daudz un dažādu tematu, kurus cilvēki ik dienas pārrunā, taču, ja sarunas nonāk līdz algām, vienalga – pašu, draugu vai ministru, tā kļūst par ļoti jūtīgu un strīdīgu tēmu. Un – kā ne, ja par spīti krīzei, būs personas, kam algas kāps pat par 43%, un ja mūs visus drīz skars nodokļu kāpums?
Lai arī ziemeļnieciskie latvieši viens otram pārmet, ka tādi pacietīgāki gadījušies, jo neiziet ielās kā grieķi un franči, nav tā, ka ļaudīm nebūtu viedokļa par notiekošo. Viņi visvairāk pārdzīvo, ka, pirmkārt, trekno gadu "kāposti" nu jāizēd visiem vienādi – gan tiem, kad tērējuši uz velna paraušanu, gan tiem, kam nekādu trekno gadu nav bijis. Otrkārt, ka jebkurš nodokļu un maksājumu pieaugums visskarbāk skar tos, kam jau tā naudas maz, jo jau no mazā mazumiņa nu būs jāatdod vēl vairāk. Lai arī zinātāji mierina, ka to vienu vai dažus procentus cilvēks pat nemanīšot, pat bērnam skaidrs, ka no darba devēja aprēķinātās algas pēc Jaunā gada vairāk latu ieripos valsts (un arī citu iekasētāju) maciņā, bet mazāk paliks maciņa īpašniekam. Un, treškārt, ka ir sabiedrības daļa – izredzētie un valsts galvgalī strādājošie, kuri savas tūkstošiem latu lielās algas spēj aizsargāt pat ar pavisam absurdām atrunām – piemēram, kā Latvijas bankas prezidents ar apgalvojumu, ka par mazāku algu nevarēs samaksāt kredītus… Vai kā tiesneši, kuri pastāv uz brangu algu pielikumu, jo citādi nevarēšot saglabāt savu neatkarību… Vai kā pirms kāda laika "savu taisnību pierādījušie" ministru padomnieki, kuri 500 latu algas pieaugumu ieguva, lai "konkurētu ar pašvaldību darbiniekiem"…
Un, piektkārt, ka valsts nevar sataisīties un ieviest progresīvu ienākuma nodokli, lai lielāko algu saņēmēji arī maksātu vairāk.
Tieši netaisnības sajūta par to, ka kādam bijušas lielākas iespējas sevi aizstāvēt un par sevi pastāvēt, esot visgrūtāk pārvarama. Seno grieķu domātājs Platons saka, ka veselības, bagātības un līdzīgu ieguvumu vērtība ir atkarīga no tā, vai mums piemīt tādi tikumi, kā drosme un taisnīgums. Grūti pateikt, vai tolaik, gadus 300 pirms mūsu ēras, vajadzēja drosmi, lai būtu taisnīgs. Vai mūsu laikos, lai būtu taisnīgs, vajag arī lielu naudu?