Par svētkiem – lieliem vai maziem?!
Šajā sestdienā Tukumā svinēs svētku dienu. Kā ierasti jūlija vidū, tikai šoreiz ne trīs, bet vienu dienu. Arguments – Brīvības laukumu remontē, tāpēc svētku rīkošana triju dienu garumā būtu sarežģīta un galu galā – kādu gadu arī vajadzīgas pārmaiņas... Tāpēc dažādi notikumi izkaisīti visas vasaras garumā. Tomēr gluži bez svinībām tomēr nepaliekam, un viena svētku diena būs – tās programma kopš pagājušās nedēļas apskatāma un iespējas ko jaunu uzzināt un piedzīvot, kā tiek solīts, būs visu vecumu cilvēkiem un turklāt – ar dažādām interesēm.
Tomēr citās domās ir daļa iedzīvotāju, kā arī uzņēmēju, vismaz Brīvības laukumam tuvākie, kas jau tā līdz ar remontdarbiem, kas ilgst jau otro gadu, ir noguruši no sarežģījumiem, ko tie rada. Jo – ja nevar braukt automašīnas, samazinās arī apmeklētāju skaits. Kāda uzņēmēja atzīstas, – līdz pēdējam bijusi cerība uz svētkiem – ja reiz nav laukuma, ir taču ielas – Lielā, Pils iela, vecpilsēta, mikrorajoni – protams, tas būtu izaicinoši rīkotājiem, bet tas ļautu veidot citādākus svētkus un Brīvības laukuma trūkumu no defekta pārvērst efektā citviet... Turklāt nav jau tā, ka nav pieredzes – ir tik daudz mikrorajonu, kur nekas nenotiek – jebkādi pasākumi ļautu šīs vietas atdzīvināt, un, iespējams, iesaistītu arī tos cilvēkus, kas citkārt paliek malā... Arī citās pilsētās notiek remontdarbi, taču vai tamdēļ pārceļ vai samazina svētkus? Arī šāds jautājums uzdots, un te jāmin lielā ielu pārbūve Cēsīs, un, lai ar sarežģījumiem, – dzīve neapstājās un svētki notika... citās ielās. Izaicinājumi, iespējams, liek domāt radošāk, tāpat kā reizēm naudas trūkums. Taču ir vēl kāds jautājums: vai Tukums uz citu novadu fona palicis daudz trūcīgāks? Jo pie kaimiņiem viss notiek – Saldū svētki septiņu dienu garumā jau nosvinēti jūnijā, Kuldīga aicinās uz divu dienu svinībām pēc divām nedēļām un apliecina, ka nav vajadzīga viena vieta – tieši otrādi, – tur tie notiks, ja programma nemelo, vairāk nekā 20 dažādas vietās... Tikmēr Talsi gatavi svētku restartam ar divu dienu pasākumiem jūlija nogalē.
Protams, ne jau dienu skaitā, kas atvēlētas svētkiem, ir nozīme. Ir pilsētas, kam jau tradicionāli ir viena svētku diena, un neviens par to neuztraucas. Arī Zvejnieksvētki notiek vienu dienu, un kāds noteikti nodomās, – labi, ka tā!
Protams, var uz šo visu skatīties arī no citas puses – ejiet un ballējiet pagastu svētkos, kas notiek visas vasaras garumā, tai skaitā, arī šajā nedēļas nogalē!... Un tie, kas ir mobili savā izvēlē, to, protams, arī izbauda no visas sirds, bet ir daudz tādu cilvēku, kam šie svētki “uz vietas” ir iespēja izbaudīt to īpašo un ne maz ne tik biežo sajūtu, ka vari būt klātesošs kopienas lielākajā notikumā. Kāda laikraksta lasītāja teica, ka tieši tas, ka svētki notiek katru gadu, apliecinot, – vismaz šajā jomā ir kaut kas stabils un nemainīgs. Savukārt uzņēmēji neslēpj – svētki ļāvuši maizei uzsmērēt sviestu. Bet neesot jau iespēju par to pateikt, jo nevienam tas netiekot vaicāts... Ja pašvaldība būtu pateikusi, ka ar svētkiem šogad jāpaciešas, jo gribas iekrāt mazliet naudas kultūras nama pārbūvei, visi būtu sapratuši, jo tas tiešām ir mērķis, kura dēļ varētu pat savilkt jostas... Bet viss jau notiekot lielākoties aiz domes slēgtajām durvīm, daudz neko neapspriežot… Vismaz ar cilvēkiem-parastajiem ne…
Tādas pārdomas. Tas ir savādi, ka svētki vienmēr tās raisa. Kad trīs dienas vienā elpas vilcienā aizvadītas, arī tad rodas secinājumi, ko varēja vēl labāk...










