Aizvadītajā nedēļā Tukuma novadā norisinājās uzņēmēju nedēļa, un tās laikā dažādos līmeņos gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem iespējams mācīties un iedvesmoties no dažādiem veiksmes stāstiem. Un vēl šajā nedēļā ikviens bija īpaši aicināts izmantot vietējo mazo uzņēmēju – veikaliņu, salonu, kafejnīcu, studiju utt. – piedāvājumus, pakalpojumus un preces. Tā sakot, pat ja esat stabils lielveikalu klients, šoreiz īpaši tiekat aicināts pārkāpt pāri pieraduma barjerai un ielūkoties tur, kur līdz šim pat kāju neesat spēris. Tā var no sirds izjust jaunatklājēja garu un vērt vaļā tās durvis, kurām citkārt nav bijis laika vai gribēšanas, tā ir iespēja uzmanīgāk ielūkoties jaunā skatlogā. Protams, nereti gadās, ka šāda vieta tikai tā pazib gar acīm un… Pēc laika skatlodziņš un telpas atkal tukšas.

To iemeslu, protams, kāpēc tā notiek, ir daudz un tie ir dažādi. Mums cilvēku maz, Rīga – tuvu, piedāvājums vienveidīgs… Bet mums ir arī mūžīgais stāsts par izmirušo Pils ielu, patukšo centru un bēdīgiem mēģinājumiem no uzņēmēju puses “iepūst” šais vietās dzīvību. Ja cilvēku plūsma uz citu pusi aizlaista, to atpakaļ pagriezt ir gandrīz neiespējami. Iespējams, šai ziņā nekādi palīgi nav arī uzņēmējiem tā īsti neizskaidrojamie (varbūt pat nezināmie) pašvaldības nākotnes plāni, kuru dēļ viena pilsētas vieta tiek spodrināta un attīstīta uz pilnu klapi, bet tai pašā centrā, kur, piemēram, kāzu dēļ cilvēku simti vienā nedēļas nogalē apgrozās, tik vien kā apskretis laukums… Varbūt tāpēc atsaucīgo, kas gribētu mācīties no citu veiksmes stāstiem vai ar savējo kuplināt dažādo šīs nedēļas semināru rindas, ir tik maz. Iespējams, tās šaubas un neticība tam, ka pašvaldība spēj vai spēs redzēt arī mazo, vietējo, gadiem strādājošo, nevis tikai nevienam nezināmu mega investoru intereses, kam ir pa spēkam piesaistīt Eiropas naudu.

Un tomēr – arvien atrodas kāds uzņēmīgais, kas riskē un metas tai aukstajā biznesa upē, reizēm – pat tieši uz galvas. Un, nevienam neko neprasot un nelūdzot, rada vienu vai divas darba vietas, nodrošina ģimenei iztiku un vēl samaksā valstij un pašvaldībai. Un vēl arī pats parūpējas, lai biznesa vide, kas taču ietver arī to, kā kādā ielā vai laukumā izskatās – ar nokrāsotu ēkas fasādi, skaistu skatlogu, puķu groziem un kastēm, kļūtu klientam, garāmgājējam un arī pašam – tīkamāka. Pateicoties šādiem trakajiem vislabākajā nozīmē, arī Tukumā netrūkst vietu, kas var pārsteigt, tikai jāspēj ikdienas ātrajā gājienā apstāties, ieraudzīt un atvērt šo vietu durvis.